| |
[Sep. 16th, 2007|01:21 pm] |
|
aizvērtos plakstos noskatījos dziesmu ar lēnām krītošu sievieti, kuras asaras jaucas kopā ar stikla lauskām un balsi, aiz viņas slīd karš miers, prieks un izbradātas sirdis, pilsētu šautras lietus švīkas, ziedoši koki noplok līdz pelniem, saulainas plaukstas un dievi slīkst darvā, asaras nomazgā pasauli līdz debesīm un viss apgriežas otrādāk kritienam kļūstot lidojumā, viņai izplaukst spārni un viss izšķīst baltā klusumā |
|
|