|
Apr. 13th, 2005|09:48 am |
un tad: šo vārdu virknējumu izlasa kāds mūziķis-neveiksminieks, nē nu, ko jūs, nav viņš īstenībā nekāds mūziķis un tieši tamdēļ neveiksminieks(kā jurists viņš būtu veiksminieks, bet viņš to nezina), nu jā, tātad izlasa un sakombinējot to ar kādu īpaši lipīgu meldiņu rada(cik neatbilstošs vārds, vaine?) superhitu "es esmu tavs parametrs, beibee". pāris mēnešu laikā viņam ir līgums ar kādu no lielajām mūzikas kompānijām(un šeit es domāju tiešām lielās, tikai nosaukumus nepārzinu, tapēc - kompānija "x"), tapēc droši var aizmirst šo mazo valsteli un mammu, kas vienmēr pārmet nekārtību istabā, un arī sviesta cibu, kas savulaik bija viņa pirmais(neveiksmīgais. vai es jau teicu, ka veiksmīgs viņš būtu kā jurists?) mēģinājums iekarot sev vietu dajebkādā sistēmā(virtuālā drošāk). talantu meklētājs, kurš savulaik viņu noraidīja, pēc pāris mēnešiem izdarīja pašnāvību. bet jaunais rikijs mārtins to nekad pat neuzzināja. tāpat kā par savu kvēlēko fani, kādreizējo draudzeni, kuru viņš pameta, kad kļuva populārs - viņš viņu pavisam, pavisam aizmirsa un līdz mūža galam juta sevī tādu urdošu tukšumu, kuru viņa būtu spējusi aizpildīt, bet viņš pats nespēj, vien varbūt aizmirsties apreibinoties.
stāsta morāle? izpaliek, jo es jau kavēju darbu :)) |
|