|
Apr. 11th, 2005|06:09 pm |
|
tas ir kaut kur starp visumu un ārpasauli. iekšpasaulē nekas nemainās un tomēr.. uzraksti uz sienām katrs vēsta ko citu. tie vairs nav vienkārši tagi vai emocionāla nesaturēšana. cilvēki zaudē savu bezpersonisko statista lomu un kļūst par absolūti neatņemamu kompozīcijas daļu. muzika ir brīnums :) no sākuma bija skaņa (domāju, ka jā) dzīves kino bez skaņas ir /var būt, pastavēt un sajūsmināt/ taču skaņa bez video.. tā aizver acis un atver minds eye ;) pie tam, man šķiet, skaistuma izraisītās reakcijas iedarbina pavisam klusu spēlējošu simfonisko orķestri tur dziļi dziļi. |
|