|
Maijs 3., 2005
murkjelis
| 14:16
Traģisks dziedājums...
Darbojošās personas mamuts - Ma murkjelis - Mu
- durakam vsegda vezjot...:P /Mu garāmskrienot uzbrauc/
- Ojojoj, kādi mēs skaudīgi... :P)) Pašai tā vien lūpa trīc un as'ras acēs... /Ma/
- Ak, vārdi Tavi patiesi kā zibens spēriens siena zārdā... Nu vari sēdēt viņpus moņa un klusi smiet pie sevis bārdā! Jā, ir kā saki - to skaudība sauc vienā vārdā... Tie skaudībs zirgi manu sirdi dikti spārda!
Bet kā atriebes zobenu es Tevī triekšu To ziņu, kas man nāk no iekšu... Es ne pat teikšu to, bet spiegšu Pēc brīža es jau mājās iešu!!! :PPPPPPPPPPPPPPP
/pie reizes iegriežoties kādā mājā, kur sarkans krusts pie druvīm spīd, lai izārsētu kaiti šo kas mani apsēdusi, un kaut uz brīdi pasēdētu klusi/ /Mu/
- brīvdienas noslimot - vajaga prast: tās ir retas un vienmēr par īsu; uz dibenāšpricēm sauc dakteris prasts un diētā tagad būs saujiņa rīsu... /Ma/
- lai, kas arī nebūt šī kaite tā lipīga manīm šķiet... no manis nāk baciļu saite.. vēl dabūšu no Tevis pa biet /Mu/
- Kāpēc no manis Tev dabūt pa biet'? Tu jau tik gribi vien projām skriet! /Ma/
- Tev labāk patiktu, ja es sāktu riet? Un lēnām, bet noteikti beigtu reiz smiet? ? /Mu/
Dziedājums aprāvās pusvārdā...traģiskā pusvārdā ...palīdziet abiem jauniešiem pienākt savā dziedājumā pie kaut kāda nebūt gala! :))))
|
Comments:
Kā - es jau domāju, ka esi prom! ;))PPP
ščac iešu :))) žēl bij kolēģi vienu pašu atstāt ar veselu baru jauniešiem :))
Nekas, nekas - es arī negarlaikojos. Pa Tīklu vazājos. :D
Jā... es zinu es aiziešu...un Tu nemaz nepamanīsi ne skumjās ieslīgsi, ne garā laikā viens murķis vairāk, viens mazāk pa pasauli staigā...
/ viss ķermenis izstaro dziļu traģismu un sēru apspīdēts murķelis pazūd dīķi, iztraucējot pīļu mīlas rotaļas/
:DDD
artodieviņ :*) |
|
|
Sviesta Ciba |