Paskaidrojums:
Teicējs vai  romantiskās spraudnes.
Meitenes Zeltenes dziedājums.
Puisieša balss trīsas.
Saniknotā Zeltenes tēva gārdziens.
VISI KOPĀ!
Cinisks uzbrauciens



Ugunskurs nakts tumsā kvēlo...
Šai ainavā ar gaišu smilgu pļavu
Jo šeit ir Latvijā, šeit ir gaujmalā, šeit ir mūsu tēvu dzimtene.

Lasīsim visu, ko salasīt var,
Baudīsim rītdienu šovakar.
Kas pirmais atnāks, tam piederēšu

vai nu krūmi ir priekšā logam
Vai augļi kas krīt man rokās un ir ēdami...

Un uz puisi skatus raida,
Bet tas, lempis, velns ko gaida, vai manu vai !

Meitene zeltene, klausies kā pukst mana sirds
Ļauj, lai matu cirtas krīīīīīt!
Pie dirsas man, pie dirsas man!

Nesaki man neko. Paklusē. Ir vienkārši ļoti labi, ka tu esi pasaulē
... šo dienu zeme iztiks bez mums.

Kad bērziem pirmās lapas plauks,
Došu tev vēl mazu bučiņu
Tāpēc es tāds de de de ģenerāts.

Kur palika mans bāliņis -
Karodziņa nesējiņš?
Mīlu to , jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds.

Tālu aizgāja brālis,
Mana nama durvis viņam ciet.

Lietus aizskatlo visas bēdas, pāri paliek tikai pēdas 

Uz ielas stūra
Tai krodziņā mazā
Kur dzīve vērta
Ikvienam vēl šķiet

Rīt man jāiet tiesas priekšā

Es vienmēr gribu bēgt,
Tas nerisina it neko,
Tas visu tikai sabojā,

Kumeliņi, kumeliņi,
Tu man kaunu padarīj’.
Tevis gaida auzu sile,
Manis gaida līgaviņa.

Dzersim kāzas desmit dienas,
Lai dancoja panāksniek’.


Droši vien tā pasaka bija,
Jo īstenība tā nevar būt.



Īss atstāstījums tiem, ka njefiga nesaprata.
Karoče - meituks pašā jaunībs un gribēšanas plaukonī, ievilina puisieti krūmos. Aber šis arī nav nekāds vakarējais, pataisā meitēnu grūtu un aizlaižas. Saniktotais fāteris jamo iesūdz tiesā, tak jaunēklim bēgļu gaitās kaunu pa to starpu padara zirgs un tas nolemj atgriezties miestā un  precēt gaidošo jaunuvi.