Absurds garstāsts ar nedaudz komiskiem piesitieniem un dziļu filizofisku domu.

Veltīts pilnmēness raganiņām, murmiņrozēm un tām tuvu stāvošām personām.

Jelkāda līdzība ar reāliem cibas tēliem ir tikai jūsu dzīvās fantāzijas auglis un īstenībai neatbilst.

Īpaši veltījums šīs nedēļas jubilārēm - kuminjsham un laukurozei.

Drīkst lasīt arī augšminētās personas mīlošie un citādi domājošie.

Lieta Nr.XX01 jeb zaķa medības


1.daļa

Aģentūras Galvenais inspektors Kūkiņš nolika klausuli, ievilka dūmu, nolika cigareti uz galda, atlaidās krēslā un iegrima domās. Viņas šefa rīkojumus neviens neapsprieda. Tie prasīja tūlītēju izpildi. Kad uzdevums tika dots - tūlīt pat bija jārīkojas. Savādāk varēja piedzīvot Šoka Terapiju - izdzīšanu no Pilsētas. Pretī runāt nevienam pat prātā nenāca.
"Nu ko - nu tik jārīkojas", Kūkiņš pie sevis nomurmināja. Inspektors atvēra atvilkni un izvilka kādu fotogrāfiju. Silti tai uzsmaidīja, smagi nopūtās un nolika atpakaļ. Tad sapurinājās, sakārtoja to, kas kādreiz bija slavenākais dekoltē visā Pilsētā un paņēma rāciju. /Uz lietu neattiecas: pirms pāris mēnešiem Kūkiņš (toreiz vēl Kūciņa), nespēdama izturēt mīlas mokas pret Pilsētas Aģentūras vecāko slepeno aģenti un savu labo roku Gurķeli, nolēma veikt dzimuma maiņas procedūru un devās uz Pilsētas slimnīcu. Operācija izdevās...tikai, iznākot ārā no palātas un, laimīgi smaidot jauniegūtajās ūsās, viņa uzskrēja virsū augšminētajam Gurķelim. Un viņas ūsas sastapās ar viņas ūsām. Izrādās - uz šo kraso dzimumu pārslēgšanu bija parakstījusies arī Gurķele. Kā auksta duša abām bija atskārsme, ka intelekta nošķērēšana un ūsu pieaudzēšana bija gluži velta. Lai nu ko, bet neizvēlīgumu nevienai no viņām nevarēja pārmest. Un viņas izvēlējās...apkampties, atsveicināties un iegrimt depresijā...pa 5 minūtēm katru diennakti līdz pat šai dienai/
Reklāmas iespraudiens: "Pilsētas Ķirurgs Šķērīte nošķērēs jums visu lieko. Piešujam lietas. Zvaniet! Ja nezvanīsiet, atsūtīsim jums pa pastu visu lieko!"
Kūkiņš ar noteiktu un stingru sejas izteiksmi nospieda savienojuma pogas uz rācijas...
Reklāmas iespraudiens: "Ar rāciju Es un Tu un "Tu" jūsu sarunas būs 5x lētākas!!!"
1...2...3... pēc neilgas čerkstoņas atskanēja inspektoram tik mīļā balss.
'Kūk?"
'Gurķi! Kā tu uzreiz mani atpazini?" rācijā priecīgi iesaucās Kūkiņš, ķerdams pie sirds.
"Nu, pirmkārt, tā sūda rācija ne vella nedarbojas jau labu laiku", noteica Gurķis ar čupačupsi (ar alus garšu) zobos iznākdams no blakus kabineta. "Otrkārt, es tevi pazīšu vienmēr un visur!", ar patosu balsī noteica Gurķelis un slaidā metienā iemeta nograuzto konfekti šmucspainī.
Kūkiņš laimīgi pasmaidīja. Viņu acu skatieni sastapās. Var jau būt, ka viņām neveicās mīlestība - toties draudzībā veicās.
"Ir lieta, Gurķel!" lietišķi noteica Kūks un ar rokas mājienu norādīja Gurķim apsēsties. "Labāk...uz krēsla, Gurķi", Kūks nomurmināja, maigi izgrūžot Gurķeli no sava klēpja.
"Kāda senai draudzībai neatbilstoša attieksme!" telotā aizvainojumā Gurķis demonstratīvi iekrita ādas klubkrēslā. ...PURKŠĶ...atkanēja krēsla vaids zem Gurķeļa mīkstumiem.
"Ak, šī pazīstamā skaņa!" Kūks ieķiķinājās. "Bet nu par lietu!"
"Tev ir?!"Gurķelis šausmās noelsās. "Man  gan nav ... un dakteris solīja, ka arī nebūšot, ja vien regulāri skūšos un mazgāšu zeķes. Ja - nē tad gan varot izaugt..."
"Gurķi! Nē! Mums ir LIETA! Slepenā lieta - slepenajiem aģentiem! UZ-DE-VUMS!" Kūkiņš stingri noteica un ar drusku bailīgu žestu pieskārās savam nosarojošam vaigam un piesardzīgi paostīja gaisu.
"Vāāks! Tādad šefs ir uzgājis to lietu par rokudzelžiem...Klau, bet es tur njepričom!!! To visu Bozīte - Ciemaboze. Viņai krājumi bija beigušies...un tad mēs tā drusku nočiepām...Nu viņa čiepa, es piesedzu..."
"Kas par rokudzelžiem?"Kūms paraustīja vienu uzaci.
"Nu tie, kurus no kempinga izvilkām iepriekšējā uzdevuma laikā."
"Aizmirsti par rokudzelžiem! Mums ir jauns uzdevums!"
"Es ta aizmirsīšu...Bet Bozīte gan diez vai...nav jau nekāda humora lieta... Saproti - atslēdziņu tad nav... Un es jau ar nevaru izskraidīt pa visurieni pakaļ Ciemabozes gaitām ar savu cirvīti", Gurķelis noteica, skumji palūkojoties uz savu notrulušo cirvīti.
"Cik tad  pie viņas ir tie dzelži?" Kūks noprasīja.
"Nu ..." Gurķis rēķināja uz pirkstiem. "Trīs vīriešus jau atbrīvoju...pāris sieviešus arī...da ij pie pašas Ciemabozes rokas puse no viena karājas...hm...šķiet, ka vairāk arī nebij."
Reklāmas iespraudiens: "Firma "Laid seksu uz ārieni, lai miers ir iekšienē" piedāvā rokudzelžu kolekciju par smieklīgu cenu! Atslēdziņas varat pasūtīt mūsu ofisā. Laipni gaidīsim!"
"Labi! Tad ar to arī šo lietu uzskatīsim par nobeigtu!" inspektors Kūkiņš noteica.
"Fuf...ku labi, ka beigta", dzelzs ķēdei skaļi žvadzot, Ciemaboze izlīda ārā no pagaldes.
"Ciemaboze! Atkal vecie niķi?!"unisonā nodziedāja Kūkiņš un Gurķelis. /Uz lietu neattiecas: Inspektora Kūkiņa kreisā roka - Ciemaboze bija Pilsētā slavena ar savām fantastiskajām koķetēšanas un flirta spējām...asini viņa uzsita kungiem, līdz baltkvēlei noveda dāmas...Līdz ar to reizumis bija spiesta slēpties/
"Ese... ese jau neko...es tikai tā drusku...", Ciemaboze grūši nopūtās un pasmaidīja.
"Pilsētas sievas var kļūt agresīvas! Tev būtu jāpiesargās! Bet tu nāc kā saukta" teica Kūkiņš bargi raugoties caur brillēm. Tad atmaigušu vaigu izņēma no kabatas lielu atslēgu saišķi, un atrodot vajadzīgo atslēdziņu, atbrīvoja Bozi no dzelžu gūsta.
Ciemaboze polkas solī piecilpoja pie otrā ādas krēsla un  ar  PURKŠ atsēdās.
"Nu, meitenes, jokus pie malas!" inspektors nopietni iesāka. "Pieņemot mani un jūs darbā par galvenajām slepenajām aģentēm, mūsu šefs Cips Sviestiņš rēķinājās ar mūsu prasmēm! Vārdu sakot - sarunāt ar šo vīrieti mēs varējām visu - ij algas, ij sociālās garantijas. Pat bez seksa!!! Protams, ja kādai nebija savādākas vēlmes..." Kūkiņš un Gurķelis sinhroni pavērsa savas galvas uz Ciemabozes pusi, kas piesarkusi vērās griestos vai tur neieraudzīs ko pazīstamu.
"Lai nu kā! Mums ir jāklausa viņa uzdevumiem. Un jātēlo, ka tie mūs iekvēlina uz vēl lielāku darba mīlestību! Pat, ja tie ir pilnīgi garām...kā tas pastāvīgi arī notiek", nomurmināja Kūkiņš.
"Kūk! Īsāk! Kas jādara?" cita caur citu sauca aģentes.
"Uzdevums nav viegls. Cips Sviestiņš vēlas, lai mēs tuvējā mežā noķeram zaķi, piespiežam to runāt un viņa balss ierakstu aizgādājam uz Pilsētas Galveno Kantori!" Kūkiņš pabeidza un skatījās uz kolēģēm.
"Nu..." , Gurķelis novilka.
"Kas jāāādara...- jāadaara", turpināja vilkt Ciemaboze.
"Mums būs vajadzīgi papildspēki!" Kūks teica un paņēma no galda kāršu kavu ar uz tās uzlīmētām  slepeno aģentu bildēm.
"Šeit man ir kaudze ar sieviešu kārtas aģentēm..."
"A vīriešu nebūs?" Ciemaboze satraukti vaicāja.
"Nē! Večus pie zaķiem nevar laist!" Kūkiņš noteica bezierunu toņkārtā. "Tātad te man ir aģentes... katrai no mums iedalīšu pa četrām un mēs tūlīt pat dosimies paziņot izvēlētajām kandidatūrām par uzdevumu!" Kūks samaisīja kāršu kavu un izdalīja aģentes.
"Tātad - Boze - mana kreisā roka - dodies pie Bum, Manders Senders, Pī un Bantes! Tu, Gurķi, mana labā roka dodies pie Ulzī, Venladeras, Melingas un Tutiņas. Bet es - pārējais rumpis- apzināšu Nūju, Čudi, Frī un Freizu."
Aģentes piecēlās no krēsliem, sadevās rokās un piegāja pie loga.
"Satikšanās vieta vecā - Maķrolands. Pēc trīs stundām!" Kūkiņš klusu noteica.
Telpa pārklājās ar miglu...uz galda kaut kas sāka čabēt...
"Kūk, varbūt nodzēs cigareti?" mierīgi noteica Gurķelis, attaisot logu. Tikām Ciemaboze centās apslāpēt liesmas ar konjaku. Kūkiņa sastingušais tēls iezīmējas loga ailā... kā spokaina ēna...Kas gan sagaida mūs?

...pirmās daļas beigas ...

...turpinājums sekos nākošnedēļ ...

P.S. Stāsta autore apzināti un viltīgi atstāja savus varoņus tādā brīdi, kad viņu liktenis ir liesmu ieskauts...ja nu gadījumā rakstīt vairs negribēsies - varēs tik pateikt - un tā viņas nomira.