mans auto - Komentāri

Papildinot šo rakstu...

Vakars uz ezera
Autors: Atis Jansons, Latvijas Avīze, 07.02.2007



Skaistās autospēles uz ledus... Laikam jau šoziem Latvijā tās paliks tikai sapnis. Kāds draugs no Limbažu puses gan ziņo, ka pa dīķi pabraucies. Ledus biezums – 19 cm. Riskanti. Kanādieši savus bļitkotājus ar auto laiž uz ezeriem, kad "vāks" sasniedz 25 cm. Mēs ("Auto akadēmija") pērn gaidījām 30 cm un tikai tad viesus slidotavā atļāvāmies lūgt.
Šogad? Sals nepastāvīgs. Saule kāpj aizvien augstāk. Nez vai sanāks...
Mums – trim Latvijas žurnālistiem (Jānis, Ojārs, Atis) – laimējās. "Good Year"/ "Dunlop" ziemeļu koalīcija "Nordic" ielūdza ceļojumā uz polārā loka pusi. Un te būs stāstiņš par to, ko Zviedrijas ziemeļos ieraudzījām, darījām un sapratām.

Ceļi un meži
Kad autobuss no Oslo lidostas jau ripojis krietnas divas stundas, vedējs izziņo kāju izlocīšanas un "kafijas izliešanas" pauzi. Zviedri un dāņi pasper vien pāris soļus uz mežmalas pusi un rauj bikšu priekšas vaļā. Kautrīgāks igaunis dodas pa taciņu mežā, šoferis sauc nopakaļ – tālu gan neej, te daudz lāču, šoziem tie tādi īgni. Bezmiegs nokaitinājis. Estiņš slāj atpakaļ un stājas internacionālajā ierindā... Visi rēc. Joks! Lai gan nez vai bez patiesības devas. Meži, meži, meži. Kā Ziemassvētku kartītē piesnigušu egļu audzes aizviļņo bezgalīgajā, tikai šajos platuma grādos ieraugāmajā dūmakā – romantiskā, bet diezgan jau drūmā un draudīgā arī. Pat atbalss sasalusi... Un lāči te noteikti dzīvo. Arī troļļi un citu sugu rūķi.
Autobuss ripo tālāk. Lēni ripo. Ātri te nebrauc neviens. Ceļi no sniega perfekti notīrīti, taču kaisīti netiek. Nemaz un principā. Tādu dabu nedrīkst pieķēzīt. (Kādu drīkst?) Zem riteņiem tīrs ledus. Gan ne gluži spožs, bet ar tādu īpašu smagu un zvīņainu rulli sarievots. Automobiļi tīri. Tīri vējstikli un lukturi. Vai nav labāk par mūsu dubļu–sāls ķiti? Vai tāpēc vien pie mums dažs kājāmgājējs netiek smagi aizķerts, ka auto acis aizlipušas?
Polārais ziemas ceļš – slidens ceļš. Pastāvīgi, nemainīgi, mēreni slidens. Pie tā pierod, tam pakārto savus braukšanas ieradumus un stilu. Bīstami? Šķiet krietni drošāk nekā Latvijas nepārtrauktā nervozā mainība. Un pareizās riepas piemeklēt vieglāk.

Vasaras vai ziemas?
Vienkāršots jautājums. Lai gan arī tāds Stotenā tika uzdots un atbilde uz ezera ilustrēta. Moderns, ar visām iespējamām vilkmes un stabilitātes kontrolēm apgādāts auto ar vasaras riepām gan diezgan gausi izkustas no vietas un traucē tos, kuri aizmugurē švīkstina labākus "apavus", bet pat uz ezera ledus ir visai droši stūrējams, spējīgs mērenā ātrumā veikt asus pagriezienus. Traģiskas atšķirības parādās tad, kad jāapstājas. Nemaz nerunājot par atļautajiem 90 km/h, jau pie 70 km/h vasaras riteņi aizslīd vai simts metrus tālāk nekā apstākļiem piemērotie. Turklāt tie ir jauni vasaras riteņi. Pusbraukti ir vēl divkārt vājāki. Un, ja nu tikai tādus tu esi spējis sarūpēt, tev jābrauc smieklīgi lēni. Vai jātup mājās un jāgaida aprīlis.

"Europe" vai "Nordic"?
Tā tur iepriekš bija ābece un aritmētika. Interesantākais seko. Pirmo reizi dzirdu tik krasu un atklātu ziemas riepu dalījumu divās grupās. Eiropas vidienei ar visai maigu klimatu un gan tehniski, gan finansiāli ārkārtīgi spēcīgiem ceļu apkopes dienestiem vajag vienas ziemas riepas, Skandināvijas ziemeļiem – pavisam citas. Pirmajām svarīgi augsti ātruma indeksi, stabilitāte uz sausa un slapja asfalta. Sniega un ledus īpašības – pakārtotas. Otrajām – otrādi. Un atšķirība, kā pierādīja hronometrēti testi uz ezera, ir daudz lielāka, nekā līdz šim domāju. Augstākās klases Eiropas produkts "Good Year Ultra Grip Performance" ir labs visos citos ledus brauciena elementos, bet bremzēšanā no ātruma 70 km/h zaudē vairāk nekā 10 metrus ne tikai ziemeļu karalienei – naglotajai "Ultra Grip" –, bet arī it kā pieticīgākajai (turklāt lētākajai) tipiskajai "Nordic" riepai "Dunlop Graspic DS-2".
Te tev nu bija! Ziemeļniekiem viss skaidrs. Jāņem "Nordic", jo pliku asfaltu viņi ieraudzīs tikai aprīlī. Vāciešiem arī. Jābrauc ar "Europe" un mazliet jāpiesargās tajās retajās reizēs, kad pat autobāņi apledo. Latvietim? Stabila sala nav. Ceļu tīrīšana – vāja un, maigi sakot, dīvaina. Recepte? Tādas nav.
Mans (tātad subjektīvs) viedoklis. Ja cena izvēlē nav izšķirošā, par visuniversālākajām varētu uzskatīt naglotās "UG Extreme" (vai tās priekšgājēju "UG 500"). Labas uz ledus, stabilas (lai gan skaļākas) uz asfalta. Par trūkumiņu tika uzskatīta "UG 500" naglu izļodzīšanās, ilgi braucot pa pliku, cietu ceļu. Jaunumam ("Extreme") zem mīkstās protektora virskārtas iestrādāts īpaši stingras gumijas slānis un tiek solīts, ka radzes tajā turēsies ļoti stingri.
Laikam vajadzētu atturēties no Eiropas ātrgaitas ziemas riepām. "UG Performance" Latvijas ātrumiem nav vajadzīga.
Labākā "beznaglu" izvēle – "Dunlop Graspic DS-2". "Auto akadēmijas" mācību automobiļi brauc ar tādām gan pa ledu (Brīvkalnu trase jau darbojas), gan asfaltu. Slidenā ceļā gan starts, gan bremzēšana teicama. Uz asfalta – pieklājīga stabilitāte un minimāls dilums. Tas panākts, protektora uzbūvē lietojot nevis vismīkstākos materiālus (tas raksturīgs daudzām citu firmu "Nordic" riepām), bet gan vidēji mīkstai gumijai piejaucot stikla šķiedru.

Citas firmas?
Jā, protams. "Good Year/Dunlop" ir šo pārdomu galvenie varoņi tikai tāpēc, ka pirmie no riepu ražotājiem piedāvāja šādu dažādu RIEPU GRUPU konfrontāciju. Jūs savā izvēlē joprojām esat brīvi un varat braukt arī ar "Uniroyal", "Pirelli", "Bridgestone", "Barrum" utt. Taču zināt, kurā plauktiņā esat iekāpuši, būtu ļoti svarīgi. No tā atkarīgs, kādu braukšanas stilu izvēlēties. No savas puses varu apsolīt, ka līdz nākamajai ziemas sezonai mēs pacentīsimies no šāda viedokļa papētīt un sagrupēt arī citu firmu ziemas piedāvājumu, lai atvieglotu jūsu izvēli.