| Noa Gordons "Dziednieks" (Jāņa Rozes apgāds, 2006) |
[29 Dec 2006|03:08pm] |
Grāmata veikalos tiek likta vienā plauktā ar Eko darbiem un "Hazāru vārdnīcu", arī viduslaicīgais noformējums liek domāt, ka saturs būs Eko stilā un līmenī. Taču, ķeroties pie lasīšanas, nākas vilties - vide ir, sižets ir, lappušu skaits ir milzīgs, taču - kaut kā trūkst. Nav tās dziļuma dimensijas, kas ir Eko darbos. Vienkārši tiek dzīts uz priekšu sižets, lai cauri trejdeviņām zemēm un pāris simtiem lappušu nonāktu pie paredzamā happy end. Pie tam autors beigās ir redzami paguris un rodas sajūta, ka pēdējiem notikumiem tiek vienkārši pārskriets pāri "ķeksīša pēc", lai varoņus noliktu pa vietām pie sen pelnītā ģimenes pavarda.
Nav jau tā, ka galīgi slikti - lasīt ir tiešām interesanti, vides detaļas un laikmeta kolorīts ir samērā baudāms (patiks tiem, kas erudīciju labprāt spodrina, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, tb, lasot daiļliteratūru). Bet nekāda pēcgarša īsti nepaliek. Ir vērts pagaidīt, kad nokritīsies cenā, un tad pirkt.
|
|