| Maiju Lasila "Pēc sērkociņiem" |
[15 Aug 2006|08:47am] |
Ja ikurāt nav, kur likt savu dārgo laiku un pa rokai nav gadījies nekas labāks lasāms, varu ieteikt iepazīt igauņu-somu temperamentu ar visām no tā izrietošajām sekām. Vārdsakot - "tuvplāns ar bremzēm" garantēts.
Bikīt citēšu grāmatas aizmugurē lasāmo: "Pirms gadsimta tapušais romāns uzskatāms par somu humoristiskās literatūras stūrakmeni. Atbilstoši sakāmvārdam "liela brēka, maza vilna" romāna sižeta līnija apliecina, ka patriarhālā somu zemnieku vidē pat niecīga novēršanās no ierastajām saziņas un uzvedības normām izraisa neticamu notkumu un piedzīvojumu lavīnu. Tā ir situāciju komēdija, kurā virtuozu dialogu ierosinātā pārpratumu ķēde sākas un beidzas ar došanos pie kaimiņa aiņemties sērkociņus."
Ja to sauc par humoru, tad es labāk pameklēšu mūsu veco Žani Ezīti... Man smieklīgi kļuva tikai pašās grāmatas beigās - kad galvenais varonis uzzināja, kāds trādirīdis viņa iešanai pēc sērkociņiem sekojis. Tipa - parādīts, kā somu zemnieks dusmojas... un kā pārējie uz to reaģē. Baigais jūklis ar personvārdiem, bet - būtībā var iztikt, ja iegaumē galveno varoņu - vīra un sievas - vārdus. Pārējie - "otrā plāna aktieri" ar ļoti bremzētu domāšanu un reakcijām.
Pirkt grāmatu nav vērts - labāk paņemt bibliotēkā. Uz manu eksemplāru neceriet - būšu baigi neģēlīgā un dāvināšu kādai būtnei ;) lai tad pati tiek galā tālāk... Viņai ir paveicies, ka viņas nav Cibā...
|
|