| Ranja Pāsonena. Saules gaita. |
[30 Dec 2005|12:33pm] |
Paplāna grāmata.
Brūna, mīkstiem vākiem.
Apelsīna šķēlīte un virsraksts.
Neierasti, bet varbūt tieši tas mani piesaistīja.. vai varbūt tas bija nosaukums? Lai vai kā, es atšķīru, lai gūtu priekšstatu, jo nav arī anotācijas. Brūni vāki.
***
Satori.lv lasīju, ka stāsts nav analoģija rakstnieces dzīvei, bet aprakstītajās vietās tā tomēr ir norisinājusies, viņa raksta par sev pazīstamu apkārtni. Gari teikumi, komatu mudžeklis, kristāldzeltenas domas un saulē samiegtas acis. Neierasti mīļš, nu gluži kā saruna vai doma, nodaļu izkārtojums. Zem katra reālā notikuma var saskatīt zemtekstu, domas lidojums ir savijies ar vides tēlojumu kā tās pūkainās, ķīmiskās konfektes, kuras atgādina spilventiņus.
***
Pārlasu.
Apelsīna šķēlīte.
Saule.
Skaisti un dziļi.
|
|