| "Vilibalds Drosmiņš" |
[16 Feb 2004|05:16pm] |
Es daudz latviešu autoru literatūru nelasu, bet ja lasītu, tad iespējams varētu teikt, ka šī grāmata, patiesībā divas, ir viena no labākajām humoristiskajām un patriotiskākajām latviešu ever made grāmatām. Patiesi smieklīgas situācijas, jautras idejas u.t.t. izdomā tās galvenais varonis Vilibalds Drosmiņs, kurš brīvajā laikā ir kareivis, bet nebrīvajā - nenogurstošs aizmugurnieks, kas izdomā vistrakākos plānus, lai nokļūtu atpakaļ frontē. Un arī fronte miera viņam nav. Ja kareivji staigā neskuvušies, tad divreiz Drosmiņam nav jāsaka - starp bumbu bedrēm un ierakumiem tiek celts friziera salons. Un tas ir tikai viens no viņa "varoņdarbiem" :).
Pieņemot savā audzināšanā jauniņo krievu zēnu Žani Neaizmirstulīti (tā viņu nodēvē Drosmiņš), ko nejauši atrod kādas cīņas laikā, Vilibalds veiksmīgi cīnas ar pašlaik tik ļoti aktuālajām integrācijas problēmām. Protams, lokālā mērogā, tikai starp viņu pašu un pieņemto zēnu.
Darbs ir kā pārpilnības rags, no kura birzst ne viena vien krāšņa un izteiksmīga frāze. Būtība tas ir pilns ar tādām. Tā dēļ vien jau ir vērts šo grāmatu palasīt. Kopumā ir divas grāmatas, kuras vislabāk būtu lasīt secīgi. Piedodiet, bet nespēju atcerēties autoru. Vienu grāmatu paša vainas dēļ atstāju slimnīcā, kad ciemojos tur, bet otru vienkārši nevaru atrast, tā kā nevaru arī apskatīties.
|
|