Varēja būt '85 vai '86 gada ziema. Starppilsētu autobuss Bauska-Eleja-Jelgava. Ļaužu nu tikai ču-ču mazāk kā siļķu mucā. Divas izkrāšļotas krievuškas (Brunete un rudmate) sēž priekšā invalīdiem un mātēm ar bērniem paredzētajās vietās. Manāmi iereibušas, taču arī tikpat manāmi pašpārliecinātas. Kāda lauku sieviņa klusi kaunina "Varējāt jau vecākus cilvēkus palaist apsēsties".Brunete stieptā ietiepīgā balsī, norādot uz draudzeni saka "А если ей плохо станет?". Kautrīgā sieviņa kašķī nelien. Pirmā cēliena beigas.
'95.gads. Zvanu māmuķītei. Pļāpājam par šo un to. Viņā jautā vai es atceroties to gadījumu. Atceros. Māmuķīte: "Ну вот! Ей стaло плоха! Apvēma trepes. Autobuss pusstundu stāvēja un gaidīja kamēr abas satīrija kāpnes". |