laikabedre - Komentāri

viens gadījums, kuru mums vēl nesen kādā kopāsanākšanā abām pieminēja: ar māsicu bijām izmitinātas dziļos laukos, gadi mums bija kādi 5 vai 6, kādudienu izdomājām, ka jāpaiet māsicas mammai pa ceļu pretī (viņa uz pienmašīnas strādāja). būs viņai gan prieks, gan pārsteigums! :)
tā mēs gājām, gājām...
pret vakaru mūs atrada, kādus kilometrus desmit apmēram bijām nogājušas.
tagad var pasmieties, bet toreiz pieaugušo sejās bij gan asaras, gan dusmas. nenovērtēja ne mūsu pārsteigumu, ne salasītās pļavas puķes, pēriens bij pamatīgs.

arī citādāki nedarbi, kā līmes dedzināšana, kas izvērtās nodedzinātos aizkaros un palodzē, vēl arī pīpēšana siena šķūnī...

atcerējos vēl:
dabūjām žurnālu "ogoņok", tur bij visādas citu republiku skolu adreses, rakstījām vēstules ar nepareizu atpakaļadresi (visbiežāk kaimiņu vai klasesbiedru) tādas un tādas klases skolniekam pēc tāda un tāda numura klases žurnālā. bet vēstulē visādas tupības.