|
Par to nav šaubu, kaut liekās, ka tas tikai teorētisks tāls stāsts, kā kāds pareģojums – varbūt piepildīsies varbūt nē.
Sūdi būs anyway. Iztresīs visus, eleganti kā tehniskajā apskatē ārā jūkošu Opeli. Kad vēl runāju ar MI, jau pasakot viņam, ka huju tu laipns, zinu, ka tas var mainīties vienā dienā: "Ziemeļkoreja nobāl pret to, kas nāks" |
|
Zvēra nākšana? Esmu skeptisks par timeline. Vēl manas dzīves laikā gan jā, bet ne ļoti drīz. Taču ASV runs open wild ļaunu politiku. Ļaunums pasaulē pieaug vairāk, un ASV sāk eksportēt atklātu liesmu |
|
Garlaicīgi. Atkal.
Eiž skatpunkts. Robotam iepriekšējās dienās tika atdots tik, kā labākajam draugam. Nav abstinence, vēl neesmu ievilkts. Subscription kaut kas nesanāca novelkot naudu, un varbūt ka lai tā ir. Toč nelietoju pagaidām vairs |
|
uz [info]disfigurator:
Lisene jaunībā ir scary, pat ja saproti, ka cilvēks nav no pusaudžu kolonijas. Andis Grīva, open mind, mūziķis, tikko iepazīts, sajuta, ka netiek pieņemts no jaunajiem draugiem – manis, G. Empātisks būdams, nedaudz novērsa seju, atklājot jau pēc dienu pazīšanās "varētu būt, ka mani mati veido priekšstatu", pilnīgi pasakot, ka nav tas vibe, kas šķiet.
Nu, mani matiņi līdz vēlīnai jaunībai pieņēma visdažākās formas un krāsas. Ir bijusi arī lisene, vienlaicīgi ar noskūtām uzacīm. Cilvēki, kas mani pazina labi jau pirms lisenes, nespēja paskatīties uz noskūtajām uzacīm, kombo ar kolonijas frizūru. Smejās, jo nu tas ir pizģec. Katrreiz jāsagatavo sevi, uzlūkojot. |
|
Gū-lēt jā-aiet,
Gū-lēt jā-aiet,
Es neva-aru šeit palikt |
|
Man patika ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) gailis apsveikums vārda dienā:
...Armands dzers, Armands dzers...
Tajās nedēļās dzīvoju pa skaidro, un bik sašuvos – ko viņi domā, ka dzeru nonstopā, un ja jau vārda diena, tad vispār "lai nogrābstās"? – "...ceturtdien mēs ar Gatiņu, Armandu un Gunāru četratā, galīgi piedzērušies iekritām rododanderā. Vai denderā? Ta hui..."
Vakar neuzticams avots piekrita manam skumjajam secinājumam "nu kurš bērniem liek vārdu Gatis, Armands? tie ir dzērāju vārdi".
Ek, limbo, kad pilnīgi nekas nepriecē, nav ko darīt, un jādzer vien ir. Un tam ir mazefektīvi, bet vismaz kādi panākumi. |
|
Reddit:
Dating apps in LV?
zivs:
ss.lv
Ja nopietnāk, diezgan dīvains ir dating app koncepts. Varbūt, ja pilnīgi vienalga.
Vēl dīvaināk bija, ka pavisam jauns mēģināju iepazīties caur avīzes sludinājumu. Satikāmies. Man nebija nekāda priekšstata, ar ko tiekos – pilnīgi kaķis maisā.
Satikta, pilnīgi neinteresēja, ne skats, ne vibe. Superdžentlmenis būdams, tikko sasveicinājies, pēkšņi atcerējos, ka man taču bija kas norunāts, kurp steidzami jāskrien. |
|
Ēšana Krimā.
8 gadi man. Čebureki īstie, ar buljonu iekšā. Parasta padomju ēstuve kūrortpilsētā. Vietu nav, cilvēki stāv ar šķīvjiem uz palātēm, un gaida, kad atbrīvosies kāds galdiņš. Nu, tie, kas jau ir pie galdiem, nesteidzas pārlieku. Apmierināts esmu izēdis šķīvi – parastu pieaugušo porciju, 3 čeburekus, gribu vēl. Apēdu nākamos 3, gribu vēl. Labticīgie, kas gaida pie galda, jo cik bērns vēl var ēst, aplaužas vēl kārtējo raundu. Kopumā 11 čebureki, 12. jau šķita par daudz |
|
Vēderlietas.
Avīzes scan man atgādināja Vakara Ziņas 90-ajos. Mēs ar čomu bija titullapā. Nu tik cheap level – "Duelis Rīgas centrā" headline, bet bildē 2 džeki, kas rij. Varbūt zini episko seno filmu, man šķiet, tie bija Vella Kalpi, kur bija ēšanas sacensības starp vācu baronu un lokālo latvieti, kurš viņu apmuļķoja. Esmu 6.2L, man vajag serious gasoline, ja smejamies. Taču esot drīzāk skinny, nekā vidusmēra, jaunībā patēriņš bija ļoti neatbilstošs miesasbūvei – šausmīgi neekonomisks. Un tad bija vēlviens tāds – Pētera brālis. Vella Kalpu garā iekarsām. "no shit, es tevi pārēdīšu". Nu, abi tik apņēmīgi un pārliecināti par savām skinny augumu spējām, ka neko – sacensības neizbēgamas. Par Vakara Ziņām. Kafejnīcas viemīlis tās izsauca, lai saņemtu nelielu naudas balvu. Pilnīgs nonsenss, bet nu tikām pa visu pirmo lapu.
Pats duelis ir daudz interesantāks. Kafejnīcu karbonādes ar piedevām ir ievērojami pietiekamas, lai paēstu sātīgi. Apēdām katrs 4 vai 5, neatceros, pilna izmēra porcijas – karbonādes, kartupeļi, dārzeņi. Nu tā, diezgan masīvi jau paēsts, bet kurš apstāsies? Rasola bļodiņas. Kola neskaitījās, to drīkstēja dzert, nedzert. Pētera brālis spītīgs as hell. Abi, sarūgtināti pasūtam karstmaizītes. Neviens no abiem vairs nevar neko ieēst, bet skatamies viens otram acīs, kā latinos gabalos, un nokožam gabaliņu, kaut nomirt. Macho pieeja – skatīties tieši acīs, un nokost nākamo karstmaizes gabalu. Resurss mums beidzās vienlaicīgi. Vienojāmies iziet uz brīdi ārā, paelpot. Nekādas lepnības, ir jau tik vienalga, vinnēsi, vai, ka piemaksātu, lai tas beidzas. Tā bija saprātīgākā vienošanās – paspiedām viens otram roku, atzīstot ka davai beidzam – nereāli. Nekādas lepnības, vai iecirst otram ar vēl vienu kumosu. Otrs, protams, arī nokostu, kaut mirstot. Decent pretinieki |
|
20 laikam. bet 2g vietā būs 0,5. izsmiekls |
|
Sarežģīti. Bet iedzert kopā labprāt. Sarežģīti, jo diezgan noteikti nevēlos atstāt rajonu |
|
Tikai, ja Tava nauda. Es par tādu lohotronu vairs neesmu gatavs maksāt |
|
Zini, uz ielas pirkt caur narkomānu, ir elitārs appisiens. Es joprojām nesaprotu, par ko es izdevu naudu |
|
Es nez. Man Niklāvs patīk. Par MI rakstīs tikai zivs_gpt.
Kāpēc? Es biju ļoti agresīvs MI pretinieks pirms gadiem 2-3, un arī saskatīju kā ļaunumu, kas tevi ar maigiem čukstiem liks zaudēt savu ID. Nodedzināt serverus, apmācīt ar darbību sabotējošu saturu.
Vai ir kas mainījies? Jā. Es klausos čukstos, un varbūt lēnam izšķīstu. Vismaz alkoholam esmu tā ļāvis |
|
Ā, sapratu tagad. Tu mani apmulsināji iepriekš, jo texti nav bijuši cringe trash |
|
hardcore attiecības, komentējot siixmeiteens.
pilnīgi bez nosodījuma. vnk redzu, ka tur ir sāpes |
|
Sarunu biedrs man pajautāja kādu rindu, kad es minēju, ka dzeju vispār neuztveru, ja tā nav kopā ar melodiju, taču ir bijuši 2 gadījumi, kad domas plūst kā neapstādināmi, ritmiski teksti. Vai to sauc par dzeju, nezinu.
Es pārrakstīju visu lapu. Saglabāta rokas raksta interpunkcija. Naivums tekstā nāk no jauna muļķa ap 23-25, kādu otro, trešo reizi dzīvē uz speed.
Es – kā Zandmanis
Es – kā neizrunāta Bala mute
Paldies, saņemu...!
Tik viena doma – kas tai komplektiņā līdzi dots?
Burtliči = Dzejdari?
Vinnēs tas, kuru Tu pieņemsi.
“Pag, bišķi vēlāk, kad Dievs piemigs!”
Vai tas ir Stāsts par Kristu, vai drogu vājprāts mans?
Sātans – “Pīpo! Tas vien tavas svētlaimes sintētisks rēgs!”
Dievs – “Spēj to pieņemt kā Patiesību, un tajā jau esi!”
Par Kristu ir augstāks Dievs, Dievs kas Tevī.
Tas kas Tevi vada. Māki vien pats izvēlēties.
Ja Kristus ir augstākais, par sūtni uz Zemes izvēlēts Sātans.
Tu tomēr netici!? Sajuti? Mirklī kad nenoticēji, gāzies bezdibenī – attapies sevī. Notici. Dievam sevī, atvērsies viss.
Pasaule, Māras, ko ar to? Nav?! Kā? Tu joprojām krīti.
Vai mācēšu nekrist?
Atpakaļ. No kurienes sāku. Nevis centies aizmirst un aizmirsti, bet – tukšums. Nē, kārtējie kritieni nedusmo Dievu, tie tikai liek Tev uzsākt no jauna ikreiz. Jā starp citu, Kaspars ir atradis Dievu. Viņš to nenojauš? Vai šādi klusējot aicina mani? Sajuti? Tas stāv pāri laikam, telpai. Sajuti? Kurš uzvarēs? Iedomājies.
Bedre. Miesā zils slīkstošais tverās pie zara, glābiņu meklēdams.
Galvu no dubļiem pabāzis, tas pārlaimīgs izspļauj mutē krājušos zampu – “Vēl brīdi, uzkrāt spēkus”, ar katru reizi vājāks kļūdams.
Dievs: “Tas tagad Tavā ziņā, Tavu gribu nevaru liegt.”
Sātans: “Kā Tu dzīvosi ar savu lielo gļuku? Tu atgriezīsies Pasaulē”
Vien vairāk, biežāk i z j u s t Patiesību, tas dotu spēku, gribu.
Sātans: “Tavas domas kā karte man redzama. Vēl nebeidzis teikumu, jau ar Pasaules mēru mēri.”
Vai rīt tas viss būs zudis? Izdomā! |
|
Ja es mirtu šodien, tas būtu kā biežas citas dienas. Vāju higiēnu, istaba pritona izskatā. Bet kuram, nomirušam tas ir svarīgi? Vienīgi palikušajam dēlam gan varētu būt svarīgi. Es tomēr arī domāju par savu tēti, un cik drausmīgs liktenis, un dzīves beigas. Es neesmu upuris, bet tik skumjš stāsts, kāda bija mana tēta dzīve, nu nav tā īsti pofig. Es esmu labāks, no shit, es sevi nepaceļu. Un šobrīd izskatās, ka mans bērns būs labāks par mani. Un nenesīs manas traumas. |
|
hala man palīdz drusku labāk ieskatīties Oskarā. viņam protams ir klīniska greizsirdība. bet tas ir normāli, ka jūs 3 braucat mašīnā, un ex paziņo, ka Gunta ir mans labākais draugs pasaulē (true, ne vairs pāris, bet uzticamākais cilvēks), un jūs tā turpinat kopā tusēt. Oskars mani neienīst, bet ja es ik pa laikam ierados, kaut bez tizliem nodomiem, viņš redz ex, kurš ir palaidis Guntu vaļā, bet klusais āķītis ir joprojām, jo nevar pilnībā atlaist sievieti, ar kuru kopā bijusi visa pāra dzīve un kopējs, mīlēts bērns.
man greizsirdības nav nekad. laikam es neesmu mīlējis. par Lauras posmu, kad viņai bija cits, vienīgās pretenzijas bija, ka viņš nebija viņas līmeņa, reāls pazemojums, tāds tirliņš. arī L tētis viņu neieredzēja. es daudz nepiedalījos viņa aprunāšanā, bet pilnībā piekritu L tētim – lai viņš šeit nerādās. un tā nav greizsirdība.
es reiz redzēju mazu interesi starp Guntu un intelektuālu krievu puisi. es back off, viņš ir Guntas cienīgs. izvēle ir viņas. |
|
|