Pītagu dienasgrāmata

Nu , protams, mūsu mājas lapa ir novecojusi, šusmīga un ttt. Bāc... kurpniekam nekad nav kurpju, drēbniekam nav ko vilkt mugurā un ttt...
Bet nu vispār te vēl jo projām var ierakstīt.
Pamazām sāku justies kā tūrisma industrijas pārstāvis - ar savu viedokli un redzējumu, sāku justies pašapzinīgāk (lai nu tikai nesakāpj galvā)...
Šogads kā jau ierasti bija labāks par iepriekšējo un es sev esmu nosolījusies pieņemt jūlijā un augustā darbinieku... tas būs 2011.gadā. Un to es ierakstu speciāli, lai izdarītu.
Tā nu sanāca , ka šodien man uzbraucis mārketings - biju seminārā- viesu namā Dzintarkrasts, Rojas novadā – Semināra programma - Dabas tūrisma produktu veidošana. Nosalu ēdot zivju zupu un izlēmu nenoklausīties visu.

Tas bija 2007.gads – mēs Jauno gadu sagaidījām šķūnī - beidzot. Mēs bijām nodzīvojuši 12kv/m mājiņā no 15.aprīļa -2006. gadā. Es izliku ar lampiņām šķūņa iekšējo perimetru un mēs bijām laimīgi-------- beidzot! Vēl gan nebija normālas dušas un tualetes, bet bija šķūnis……..
Šogad 2010. gadā mums ir 5 dušas un 6 tualetes…
Toreiz šķūnim bija zilas plēves sienas… esmu sapratusi, ka tā nav tā labākā krāsa… Jaunajai kempinga mājiņai ir dzeltenas plēves sienas- man patīk labāk… tamdēļ es esmu par dzelteno…(mājiņā būs gan duša , gan tualete) , bet nu vēl jau darba daudz – tuvojas atkal Jaunais gads un …

Patiesībā es gribēju pateikt paldies „Šlokenbekas večiem”…………Bet nu darbs šis nav no vieglajiem… , bet nu es vēl varu. Bet ne viena – par to paldies- Jānim jau 26 gadus. Nu neko- rullējam tālāk… gaidām angļus.

Šoreiz Kurzemes tūrisma asociācija mūs nekur nevirzija un neko nedāvāja- dāvinājām mēs- Latvijas un Kurzemes apceļotājiem nakšņošanu un pirti divām personām "Pītagos". Lai nezūd ceļot-prieks...
"Lielā Jēkaba " pasākums bija izdevies un izdancojāmies pūtēju orķestra ritmos... un tagad klāt ziema un pirmā Advente ir klāt.