Pītagu dienasgrāmata
„Pītagi” ir omulīgs kempings Baltijas jūras krastā Košragā
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu patiesībā jau nekas būtisks nav noticis... viss bija klusi, neviens nesakāvās, nepiedzērās...
SUŅI nevienam nekoda, skrēja un dažus pat priecēja.
Ir mūsu starpā tādi cilvēki, kuriem ir paniskas bailes no suņiem(sakostie).
Būtu labi, ja suņu īpašnieki to saprastu - nevis mestos virsū un apgalvotu - "mans suns nekad nevienam - neko".
Un būtu labi ja sakostie spētu tikt pāri savām bailēm... Reizēm tak cilvēki kož sāpīgāk!
Dzīvnieks vienmēr var būt neaprēķināms, pat pret savu saimnieku.
Pagaidām esam atvērti visiem, tikai viesu mājas otrajā stāvā dzīvnieki netiks aicināti... uz flīzēm- lūdzu, bet uz guļamistabām pa koka trepēm ar nagiem - saprotiet mani, citus cilvēkus ( alerģijas pret spalvām, putekļiem un ...). Tikai respektējot citu domas un vajadzības, īpatnības - varam sadzīvot.
Jāņos pārsteidza ansambļa dzīvais dziedājums no ciema puses, kad apklusa Radio2 un visi ieklausījās... apkārt kaut kas lidoja, Košragam pārlidoja kāds vienojošs vilnis. Bet patiesībā jau šeit atbraucošos un dzīvojošos vienmēr kaut kas neredzams vieno. Kaut vai tas , ka obligāts noteikums - ciemā visi viens otru sveicina - ja ne,tad neesi savējais...
SUŅI nevienam nekoda, skrēja un dažus pat priecēja.
Ir mūsu starpā tādi cilvēki, kuriem ir paniskas bailes no suņiem(sakostie).
Būtu labi, ja suņu īpašnieki to saprastu - nevis mestos virsū un apgalvotu - "mans suns nekad nevienam - neko".
Un būtu labi ja sakostie spētu tikt pāri savām bailēm... Reizēm tak cilvēki kož sāpīgāk!
Dzīvnieks vienmēr var būt neaprēķināms, pat pret savu saimnieku.
Pagaidām esam atvērti visiem, tikai viesu mājas otrajā stāvā dzīvnieki netiks aicināti... uz flīzēm- lūdzu, bet uz guļamistabām pa koka trepēm ar nagiem - saprotiet mani, citus cilvēkus ( alerģijas pret spalvām, putekļiem un ...). Tikai respektējot citu domas un vajadzības, īpatnības - varam sadzīvot.
Jāņos pārsteidza ansambļa dzīvais dziedājums no ciema puses, kad apklusa Radio2 un visi ieklausījās... apkārt kaut kas lidoja, Košragam pārlidoja kāds vienojošs vilnis. Bet patiesībā jau šeit atbraucošos un dzīvojošos vienmēr kaut kas neredzams vieno. Kaut vai tas , ka obligāts noteikums - ciemā visi viens otru sveicina - ja ne,tad neesi savējais...