| Klauss Kinskis un viņa apsēstie varoņi Vernera Hercoga filmās |
[13. Apr 2008|23:52] |
JRT kinoklubs „Horizonts” 14. aprīlī plkst. 19.00 aicina uz kinozinātnieces Anitas Uzulnieces lekciju un filmu FITZCARRALDO (1982).
Hercoga daiļrade cieši saistīta ar tik spilgtu personību vācu mākslā kā aktieri – tīrradni Klausu Kinski. Laikā no 1972. līdz 1987. gadam abu sadarbībā tapušas piecas filmas. Šīs attiecības, ko vāciski apzīmē ar vārdu „Hassliebe”, Hercogs vēlāk savdabīgi rezumēja dokumentālā filmā „Mans mīļākais ienaidnieks”. Kinskis – kā svece, kas deg no abiem galiem, savā grāmatā „Man vajadzīga mīlestība”, raksta: „… Nedrīkst ļaut brūcēm sadzīt, tās jāuzplēš vienmēr no jauna, lai varētu no savas iekšienes izveidot brīnišķīgu instrumentu, kas spējīgs uz visu. Tas prasa savu cenu. Kļūstu tik jūtīgs, ka normālos apstākļos vairs nespēju dzīvot.”
Tikpat apsēsts kā viņa Aguirre ar zelta drudzi filmā „Aguirre, Dieva dusmas” (1972.) ir Kinska atveidotais Fickaraldo tāda paša nosaukuma filmā – ar ideju uzvest Amazones džungļos operu. Dramatiski, aizraujoši un arī traģiski notikumi gan filmā, gan tās uzņemšanas laikā (kā parasti Hercoga kinoekspedīcijās) valdzina gan ar Vecās un Jaunās pasaules kontrapunktu, gan ar neskartās dabas monumentālo skaistumu (izcils arī operators Tomass Mauhs), uz kura fona vēl vairāk izceļas mūzikas varenais spēks. Hercogs pats visu savu mūžu uzdevis sev jautājumu – kas filmā veido faktoloģisko pusi, kas – patiesību, rezultātu nosaucot par ekstātisko patiesību. Un tās vārdā viņš nebaidās inscenēt „dokumentālo materiālu”, tādejādi Hercoga filmas ir „pārģērbts dokumentālisms”. „Fickaraldo” ir viens no spilgtākajiem piemēriem tādēļ, ka tas nav tikai fiktīvs stāsts, bet arī iedzimto smagā darba dokumentācija – „Baltā Dieva”, kā viņi sauc lielo kuģi, vilkšana džungļos pāri kalnam. Vēl viens Vernera Hercoga patētisks žests par civilizācijas lielo iekarojumu „lietderību”… |
|
|