| Skumjais reālisms |
[19. Jan 2008|17:51] |
JRT kinoklubs “Horizonts” aicina Pirmdien, 21. janvārī 19:00 uz vienu no skumjākajām filmām pasaules kino vēsturē Umberto D. (1952).
Ar Umberto D. neoreālisma kontekstā iepazīstina kino zinātnieks Agris Redovičs.
Horizonts turpina iedziļināties realitātes izpausmēs kino mākslā, kas, tāpat kā dzīve, var būt neaptverami daudzveidīgas.
Umberto D. (1952), 91 min.
Svētki aizvadīti, laiks pievērsties dzīves pretrunīguma izjūtai, kas reizēm apņem ar tik neizbrienamu skumju jūru, ka var tikai pabrīnīties, kā no tās izdodas izkļūt. Vecs, vientuļš vīrs atsakās no domas par pašnāvību, jo viņam nav, kam atstāt savu vienīgo tuvinieku - suni. Filmā it kā nekas nenotiek, taču tajā ir absolūta godbijība pret dzīves mirkļu plūsmu, kurā lielais un mazais - viss ir viens. Filmu uzņēmuši itāļu kinoklasiķi, neoreālisma pamatlicēji - scenārists Čezāre Dzavatīni, režisors Vitorio de Sika.
Pēc uzņemšanas sabiedrība filmu nepieņēma, jo tajā izpalika visi tie kairinātāji, ko publika gaida no kino. Laiks parādījis, ka Umberto D. ir viena no spožākajām pasaules kino pērlēm un gadi to slīpē arvien spožāku.
Skumjas dziedē, to neaizmirstiet!
(c) http://horizonts.wordpress.com/ |
|
|