| Sapnu zinatne. Subjektivi. |
[23. Nov 2006|19:29] |
Rezisora M. Gondri darinajums laikam jau no rezijas viedokla ir pat loti labs. Filmas aplikaciju (?) fragmenti - Stefana (G.G.Bernals) sapni nu loti izskaistina, izraibina filmu, vizuali tikams garadarbs ar savdabigajiem aktieriem - nav klasisko skaistulu, ir pavisam normali, simpatiski cilveki, ko redzam uz ielas mums apkart, kas pavisam tiesi lauj personificeties. Loti cilvecisks kino, kas, skiet, tagad ir loti aktuali. Arvien vairak tiek paraditi dazadu raksturu, ar dazadam ipatnibam, un loti sarmanti cilveki, nevis plikinas producentu lellites, paklautas rezisora manipulacijam. Brizam gan abu (Stefana un Stefanijas (C. Geinsbura))berniskiga nemsanas skita apniciga. Pavisam vienkarsi - ja iedomajies sevi kada vieta - nu nav nebut tik rozaini paciest un dzivot lidzas tadam cilvekam ar tadam saskarsmes(Ta vinji gudri teica) problemam.
Izejot no zales parnem tads ka miers(Vismaz mani), ka viss tacu ir labi, un ir tacu labi ka ir, un ir labi ar to, kads esi. Ta apkarteja skriesana, darisana skiet mazsvariga, islaicigi, protams. Tacu tadus sajusmas kliedzienu sai filmai ka N.Naumanis 'Izklaide' neveltu. Mila filmina, kas pec laicina pagaist - saubos vai pec gadiem cilveki to atceresies pirmaja atminu uzpluda ka kino, kas aizrauj, gan ari sajutu limeni. Viegla, bet ne slikta.
Pardon, nav garumzimju. |
|
|