| Star Wars: Episode III - Revenge of the Sith |
[22. Maijs 2005|09:25] |
| [ | Mūzika |
| | John Williams - The Emperor Arrives | ] |
Nevienam nevajadzīgs imdb links.
No sākuma jau nezinātājiem vajadzētu apstāstīt nelielu Star Wars (turpmāk SW) vēsturi. Pirmās trīs SW filmas tika uzņemtas septiņdesmito un astoņdesmito gadu mijā (A New Hope (1977), The Empire Strikes Back (1980), Return of the Jedi (1983)), šo filmu darbība notiek pēc notikumiem, kurus varam vērot filmā Revenge of the Sith, tāpēc vecās epizodes veido attiecīgi IV, V un VI SW daļas, kamēr jaunās epizodes (The Phantom Menace (1999), Attack of the Clones (2002), Revenge of the Sith (2005)) ir sāgas I, II un III daļas. I, II un III epizodes stāsta par Anakinu Skaivolkeru un viņa neizbēgamo pāriešamu tumsas pusē, IV, V un VI epizodes stāsta par Anakina dēlu Lūku un tumsas sakāvi.
SW pasaulē savā starpā konfliktē divi spēki - Džedaji (labie) un Siti (ļaunie). Revenge of the Sith stāsta par situ triumfu un džedaju iznīcību.
Pats esmu veco sēriju fans un par jaunajām interesējos tikai, jo tās stāsta par to pašu pasauli un tiem pašiem varoņiem par kuriem stāstīja oriģinālā SW triloģija. Cilvēkiem, kuri nav redzējuši visas agrākās SW epizodes varu solīt labu action tipa izklaidi, bet neko vairāk, citādi 3/4 daļa no filmas vispār netiks izprasta, tomēr specefektu fani var droši iet tāpat, jo datorgrafikas paraugu tur noteikti netrūkst. Šīs filmas, tāpat kā abu pārējo, specefekti, labie aktieri (vienu vārdu sakot - kompaktums un profesionālisms) tomēr nevar sacensties ar veco filmu dēkaino romantismu un ultraoriģinalitāti, kā dēļ arī Star Wars ir kļuvuši par kulta parādību. Tomēr jaunā filma noteikti stāv pāri divām iepriekšējām. Ļoti interesants, tiešām neslikti izspēlēta kosmiska drāma, gan atkal nedaudz pārbāzta ar suvenīriem no vecās triloģijas, kas varbūt no kritiķa viedokļa nav tas labākais stils, bet no SW fana viedokļa interesantumu pastiprinošs efekts, pie sevis var nodomāt, piemēram: "He, šis ir tas pats kuģis, kuru rādīs IV epizodes sākumā.", vai arī: "He! Šito planētu vēlāk uzspridzinās ar Nāves Zvaigzni!" utt. Tomēr gan jau, ka visi SW fani visvairāk gaidīja vienu notikumu - Dārta Vaidera parādīšanos visā savā cēlumā, ar masku un apmetni. Es jau gribēju nedaudz vairāk Vaidera, kaut gan viņam veltītais kadrs bija visnotaļ iespaidīgs. Par Haidenu Kristiansenu (Anakinu alias Vaideru) nekad neesmu īpaši sajūsminājies, tomēr jaunulim mani komplimenti, savu aktiermākslu viņš ir jūtami uzlabojis. Priecājos arī par to, ka šī loma tika iedota kādam nezināmam aktierim, es noteikti nespētu pārdzīvot, ja izrādītos, ka Darts Vaiders visu laiku ir bijis, piemēram, Leonardo di Kaprio.
Var jau klausīties Naumaņa izteikumiņos par drāmas banalitāti (pāriešana tumšajā pusē aiz bailēm no mīļotās zaudēšanas), manuprāt tieši pats Normunds dažkārt paliek banāls atkārtodams līdzīgus tekstiņus par jebkuru filmu, kurā var redzēt nelielu specefektu daļu, aizspriedumi, dārgie, tikai aizspriedumi. Citam ir aizspriedumi pret gejiem un cits ir gejs ar aizspriedumiem pret filmām ar specefektiem, tāda ir dzīve. Rietuma filmu noraksturojusi nedaudz profesionālāk, par ko viņai žetons.
Par zobenu cīņām. Šajās daļās gan to varbūt ir par daduz un par samākslotu, bet skatīties vienalga interesanti. Emocionāli jau, protams, iespaidīgākā bija Obi-Van vs. Anakin, kaut gan man vislabāk patika Joda pret Imperatoru Galaktikas Senātā, kā nekā talantīgākie varoņi SW universā.
Visbeidzot atkal iesaku nezinātājiem noskatīties pārējās filmas pirms iet uz šo, kura noteikti ir veiksmīgs sāgas noslēgums kā arī skaists komercijas triumfs (pirmajā dienā vien nopelnīti jau 16,5 miljoni, kas ir rekords visā kino industrijā). |
|
|
