| Ekstrēmais reālisms |
30. Mar 2008|21:31 |
JRT kino klubs Horizonts aicina pirmdien, 31. martā, 19. 00 uz kino zinātnieka Agra Redoviča lekciju par ekstrēmo reālismu, Lukino Viskonti un filmu Zeme dreb.
Zeme dreb (La Terra trema) 1948., 154′
Jaunā Rīgas teātra kino klubā Horizonts Ar Lukīno Viskonti filmu Zeme dreb (1948) noslēdzas ieskats neoreālisma vēsturē. 3 vakaros iepazīstinājām ar Roberto Roselini un Vitorio de Sikas izcilajiem darbiem - spožām itāļu kino lappusēm. Kino vēsture ļāva iztirzāt arī dažādas reālisma pastāvēšanas formas ar nezūdošu nozīmi.
Viskonti filma kulminatīvi noslēdz spilgtu itāļu kultūras uzplaiksnījumu pēc otrā pasaules kara. Tas ir stāsts par Sicīlijas zvejnieku ģimeni. Nepiedalās profesionāli aktieri. Autentiska vide. Taču Viskonti dzīves atspoguļojumā iet citu ceļu kā viņa kolēģi. Režisors pilnīgi atsakās no melodramatiskām spekulācijām, ar maksimālu precizitāti parādot dzīves norises to skarbajā nesteidzībā. Filmā nav sentimenta, taču ir kaislība, kas liek drebēt zemei. Darba pamatā verisma klasiķa Džovanni Vergas romāns, kurš piemērots filmas tapšanas laika sociālajai ideoloģijai.
Tāpat kā Roselini un Vitorio de Sikas darbus, arī Viskonti Zeme dreb tā laika skatītāji nepieņem. Viņus var saprast, jo Viskonti izaicinoši nerēķinājās ar publikas interesēm, visu māksliniecisko enerģiju veltot novatorisku estētisku problēmu atrisināšanai. Laiks pierādīja, ka viņam bijusi taisnība. Piecpadsmit gadus vēlāk pasaules kino speciālisti šo darbu iekļauj desmit visu laiku labāko filmu skaitā.
Tiem, kas no kino gaida nomierinošu, orgasmatisku izklaidi, Zeme dreb skatīties nevajag. To jāskatās tiem, kuri grib un var iedziļināties kino un dzīves noslēpumainajā mijiedarbībā, ļaujoties mākslinieka vēstījuma maģijai un spēkam.
(c)http://horizonts.wordpress.com/ |
|