| Skaitītāja atskaite |
31. Okt 2006|20:24 |
“Обратный отсчет” - ķinītis kā ķinītis - advancētajiem jau uzzinot nosaukumu kļūst skaidrs, ka šis ir bojeviks, jau no titru noformējuma kļūst skaidrs, ka nauda filmā ir ieguldīta ne pa jokam un krūšu un seksjociņu šajā gabalā būs maz un tie paši - ietīti.
Ā, jā - titri ir pat tīri glancēti un liekas, ka nu krieviņi būs nopulējuši godam - huju! – sākuma epizodes atstāj nedaudz maldīgu iespaidu par trillera stilu un mākslinieciskajām kvalitātēm, jo liekas, ka filmas ainas būs ļoti pārdomātas, lai radītu stilīgu trilleri – perfektā vidē bez liekām detaļām, stilistiski vienotu, elegantā tonalitātē ieturētu, draivīgi montētu, turklāt augstās popkultūras vērtības (adrenalīns, ātrums, mobilitāte, tehnoloģijas, nauda, nekaunība, u.c.) cildinošu, taču turpmāko 110 stils klūp un pārliecināto vīriešu žurnālu estētika zūd - lēni, bet pamatīgi – laikam režisoram Vadimam Šmeļevam ir pietrūkusi pacietība iztamborēt stila sīkumus līdz galam vai arī nav zinājis, kā to visu pabeigt un tā arī palicis sašmulējies, bet nebeidzis, sabudinājies, bet nebeidzis...
Sejas ir pārliecinošas – ne pārāk glītas, ne pārāk uzlabotas, gan vienkāršas, gan sarežģītas, taču dabiskas sejas. Tikai pa retam aktieri aizraujas par daudz un kļūst par aktieriem, nevis tēliem, un šajā ziņā pārspīlēts liekas Leonīds Jarmoļņiks noslēpumainā Kurmja lomā – ideja ir interesanta un kāds guru ir katrā komandā vajadzīgs, taču realizācijai negribas, nu negribas noticēt. Sevišķi perfekts ir Maksims Suhanovs vienības vadītāja lomā – daudz pieredzējis ments, kurš piedzīvojis pietiekami daudzus likteņa triecienus, lai saprastu citus, lai mācītu, vadītu un komandētu, lai turpinātu uztraukties par jaunajiem nemākuļiem, kurus pats izvēlējies. Tāpat arī galvenais varonis Makss aktiera Andreja Merzļikina iemiesots nav smukulītis un kārtējais izsitējs, bet gan puisis no ielas – seksuāli norūpējies neveiksminieks, kas nepārtraukti pārsniedz ātrumu.
Mhm, latviski sauksies "atpakaļ skaitīšana" un, protams, būs laimīgās beigas ar pamatīgi iestieptu "viens-pret-vienu" kaujas ainu starp skarbo specnazu un no ceļa nogājušo mērgli-terōristu - ar tukšām aptverēm, speršanos, spridzekļu tālvadības ierīču mešanu čuru caurumos [pēdiņu tualete, ehem-ehem], sišanu ar durvīm, saslēgšanos abiem vienos roku dzelžos un lieliem elektrōniskajiem pulksteņiem ar sarkaniem milzu cipariem, lai īstajā laikā paspētu sadot pa muti sliktajiem / pieveikt konkurentus / pievērsties islamam / untātālākuntājoprojām.
Jāskatās "īstajiem večiem", turpinot vakaru ar šņabi un lētām meitenēm. Vai tikai ar šņabi. |
|