Fauteuils d’orchestre |
4. Sep 2006|12:30 |
Skatoties Baltijas Pērles programmā iekļauto Fauteuils d’orchestre pārņem sajūta, ka režisore nemaz citādas filmas uzņemt nemācētu, lai arī šī ir pirmā filma, ko Tev ir gadījies noskatīties. Publiskajās atsauksmēs filma raksturota kā "very glossy mainstream French stuff" un tas ir ļoti trāpīgs raksturojums. Nepamet sajūta, ka filmas varoņi, sižeta līnija un problēmas jau iepriekš ir simtiem reižu redzētas.
Tad nu kāds varētu mēģināt identificēties ar filmas varoņiem, pārdzīvojot savu gļēvumu galīgi izrauties no "veselīgu attieksmi" zaudējušās sabiedrības uzliktajām važām.
Kāds nostaļģiskāk noskaņots skatītājs savā prātā varētu mēģināt Fauteuils d’orchestre galvenās darbojošās personas salīdzināt ar iepriekšējo gadu Francijas kino piedāvājumu.
Bet vēl cits rēķinātu līdzi naudu, ko Eiropas Savienība vai Francijas valdība noteikti piešķīrusi filmas izgatavošanai, sevi klusi mierinot, ka labai filmai jau nekā cita nevajag - tur ir gan jauka jauna meitene ar nedaudz šķībiem zobiem, gan universālās alkas pēc mīlestības un mūžīgi mainīgā. Vienīgo reizi skaļi iesmejoties redzot vairākus vīrus lielās brillēs kastinga priekštelpā kā kandidātus "mūžīgā" Sartra lomai kārtējā šāda veida filmu ķēdē. |
|