|
1. Feb 2006|08:38 |
-100, teja. teikums "vispār mani besī tas piedūriens pie linča, tas pats variants kas "meistars margarita mana mīļākā grāmata."" pēdējā laikā ir ieguvis vēl stulbi klišejuskāku nozīmi nekā teikums "meistars margarita mana mīļākā grāmata." tāpēc es iesaku cilvēkiem iesist sev pa purnu un atzīt pasaulei, ka viņu mīļākā grāmata ir meistars un margarita, atzīt pasaulei, ka viņus līdz sirds dziļumiem aizkustina grāmata mazais princis, ka viņi bieži pieķer sevi dungojam gwen stefani vai beasty boys, nevis niku keivu vai džonu keidžu, ka viņiem patīk linčs, jo linčā tiešām ir lietas, kuras var mīlēt. saproti, galvenais, lai tas atbilst patiesībai. un linčs nemaz nav tik netverams, tāpēc tā ir māksla, realitāte un racionālisms nav mākslas priekšnosacījums.
filmas varbūt ir lai papriecātos, bet katram priekam par filmu tomēr apakšā ir savs simbolu kopums, kas šo prieku izraisa. pievērst vai nepievērst tam uzmanību - katra brīva izvēle. tomēr es ceru, ka tu man piedosi, ja uzrakstu šādu mazu atskaites rakstiņu par tvinpīku, ņemot vērā, ka pēdējo 3 dienu laikā esmu pavadījis 33 stundas to skatoties. |
|