|
Šausmenes britu kino nekad nebija no dominējošajiem, taču vienmēr viens no iecienītākajiem žanriem gan, kā saka - reti, bet tad nu gan kā nākas. Un te pat nav jāatceras 60-to gadu studijas Hammer ražojumus, jo ar tautas biedēšanu līdz žagām un tirpiņām ik pa brīdim niekojušies pat tādi britu kino korifeji, kā Stenlijs Kubriks (”The Shining”) un Denijs Boils (”28 Days Later”). Tā vien likās, ka vēl vakar mūs apciemoja samērā zolīdais britu horror “Creep” ar pašu Franku Potenti, bet nu jau uzradies viņa konkurents (daļēji), kurš gan pārspēj to pēc visiem parametriem. Režisora Nila Māršala (”Dog Soldiers”) jaunā filma - “The Descent”!
Britu brīnumbērns.
Pats Nils Māršals, precīzāk - viņa garabērns “Dog Soldiers”, Latvijā pazīstams kā “Suņi Kareivji”, pirms pāris gadiem sataisīja palielu traci šausmeņu cienītāju aprindās. No nekurienes izlecis režisors-debitants, pilnīgi tāds kā miglainā Albiona Rodrigezs, ignorējot visus britu kino kanonus, ar neprātīga pusaudža enerģiju saģerba savus aktierus kamuflāžā, iedeva rokās pisķikus, un aizsūtīja cīņā ar gumijas vilkačiem. Un par spīti trīs sterliņmārciņu budžetam, tas viss izskatījās tik aizraujoši, ka filma momentā iemantoja kulta (arī šī) slavu. Un pelnīti.
Slava, nauda, atzinība, laistīšanās ar Hainz ketčupu filmas apbalvošanu laikā un visas pārējās slavas izpausmes nespēja atbildēt uz vienu jautājumu, kurš kinomīļus mocīja samērā ilgu laiku - ko Nils darīs tālāk? Baumas par “Dog Soldiers II” (šoreiz cīņa ar vampīriem) un “The Outpost” (cīņa ar jūras monstru uz naftas platformas) ilgu laiku virmoja pa tīkla plašumiem, taču neapstiprinājās. Tā vietā Māršals atkal pašrocīgi uzrakstīja scenāriju par sieviešu-alpīnistu grupu, kuras apmaldās pazemes alu labirintā. Kas tad tas? Ja īsumā, tad Māršals atkal visus pārsteidza, un tā pat labāk - negaidīts patīkams pārsteigums vienmēr ir labāk, nekā gaidīts, bet nepatīkams ;)
Sešas labākās draudzenes-anglietes salasās kaut kur ASV vidienē. Visas vieno kopējs hobijs - ekstrēmē sporta veidi, klinšu kāpšana, base jumping un došanās alās. Visas vieno arī vēl viena lieta - tieši pirms gada, atgriežoties no viena šāda izbraukuma, autokatastrofā gāja bojā vienas no draudzenēm vīrs un mazā meitiņa. Tādēļ šī reize kalpo arī kā zināms rehabilitācijas kurss, vēl viena kopīga satusēšana. Un plāns ir doties ekspedīcijā uz kādu īpaši bīstamu un samežģītu alu labirintu. Un mēs labi zinam, kas notiek šādās reizēs - zemestrīces vai kāda cita iemesla dēļ alā notiek nogruvums, un nu jau sešām iesprostotām sievietēm jāmēģina atrast citu ceļu ārā. Taču ne klaustrofobija, ne vienas-otras dalībnieces pārmērīgās ambīcijas, ne arī savstarpējie ķīviņi nav viņu lielākie ienaidnieki…
Lai būtu interesantāk, bet galvenais - skaidrāk saprotams, kas īsti “The Descent” ir par filmu, es atklāšu vienu filmas kārti (kas pat nav spoilers, jo ir gan filmas treilerī, gan aprakstā) - nē, tā nav psiholoģiskā šausmene par pazemē iesprostotiem cilvēkiem, tā ir visīstākā šausmene, jo pazemes dzīlēs mājo asinskāri mutanti-kanibāli, kuri dienasgaismu acīs nav redzējuši, toties mielojas ar visu, kas nonāk šo redzes (jeb precīzāk - dzirdes) lokā. Bet šāds notikumu pavērsiens taču ir pilnīgi normāls no filmas-par-gumijas-vilkačiem autora, vai ne?
Mīnus Y hromosoma.
Nils Māršals noteikti ir bijis lielā sajūsmā/ļoti sašutis par Džona Kārpentera 1982. gada šausmeni “The Thing” (kurā nebija neviena sieviešu personāža). Kā gan citādi var izskaidrot, ka vienīgais filmas vīriešu kārtas personāžs nodzīvo aptuveni divdesmit sekundes, kopš pirmoreiz parādās uz ekrāna? Turpmāko filmas daļu jums nāksies vērot tikai un vienīgi sievietes - stipras, vājas, izlēmīgas, satrauktas, pārliecinātas, pārbiedētas un arī beigtas. Tādi nu ir žanra likumi ;)
Visas aktrises, kaut arī nav ne pirmā, ne pat otrā vai trešā lieluma zvaigznes, ar savu darbu ir tikušas galā gods godam - nekādu MTV klaunu vai porno nepieņemto vidusskolnieču ar sestā izmēra krūtīm. Visas ir ikdienišķas (protams, kino nozīmē ;), realistiskas un mūsdienīgas sievietes, ar savam problēmām un nepiepildītajiem sapņiem, atpazīstamas pēc pirmā skatiena - tam palīdzēja arī scenārijā labi izslīpētie raksturi. Un ne par velti vairāk kā pusi filmas mēs pavadam, vērojot filmas galveno varoņu savstarpējo attiecību nianses, jo tikai brīdī, kad, piedodiet, shit really hits the fan, parādās katras īstā seja, un ir labi redzams - kura tad ir īsta draudzene, bet kura par tādu tikai izlikās. Vai tiešām cilvēki savā būtībā ir liekulīgi un samaitāti? Vai tiešām labākā draudzene var acumiklī pārvērsties par nāvējošāko ienaidnieci? Vai cilvēcīgi piedot ir patiešām tik grūti? Šis otrais un ārkārtīgi neuzspiestais filmas slānis, kuru brīnišķīgi izspēlēja galveno lomu tēlotājas (ar Māršala scenārija palīdzību, protams) ir tieši tas, kas ne tikai piedod filmai papildus šarmu un pāris balles novērtējuma skalā, bet arī paceļ to krietni virs standarta drebuļus uzdzenošās produkcijas (mirsti, Perisa, mirsti, “House of Wax”!).
Tīri tehniskas lietas.
Un nobeigumā - par mazsvarīgo. Trīsgrašu vilkaču laiki ir beigušies, un Nils varēja sev atļauties gan operatoru, kurš burvīgi safilmēja Skotijas mežus kā ASV vidieni (filmā ir pilns ar Māršalam raksturīgajiem panorāmas skatiem), labu komponistu, kurš, pretstatā šādās filmās dominējošajam ambient, nepaslinkoja, bet sarakstīja vismaz “Lord of the Rings” TV-klona cienīgu simfoniju. Nepievīla ne montāža, ne dekorācijas, ne radījumu dizains, ne arī ketčupa departaments, un vispār - šis ir tas gadījums, kad visas filmas sastāvdaļas strādā vienkopus, kopējā mērķa labad.
Kas pārsteidza vēl vairāk, tad tas ir fakts, ka, neskatoties uz to, ka filmā būtībā nav it nekā novatoriska (šeit nav Blēras raganas, kura tā arī neierodas, un arī mazas meitenītes nelien arā no televizora), tā ir pilna ar šausmenēm tipiski raksturīgām klišejām (Monstrs izleca no skapja visnepiemērotākajā brīdī), taču tu tāpat salecies pie katras no tām. Kas var nozīmēt tikai vienu - meistara rokās arī “John, is that you?” pārbiedēs pat 1000 un 1 reizi.
Ja Tu esi horror žanra fans, tad atceries - Fredijs Krūgers apciemos tevi katru nakti, kuru Tu būsi pavadījis pēc šī raksta izlasīšanas nenoskatījies filmu. Ja Tu neesi fans, bet vakarā nenāk miegs un gribas kaut ko tādu, lai pabaidīties varētu un kādam plecā ieķerties, bet ne stulbu, interesantu un lai atmiņā paliek kas vairāk par to pašu Hainz ketčupu - “The Descent” būs pareizā izvēle!
Un prātā nāk tikai viena doma - kāds tomēr muļķis ir tas Nils Māršals, pašam sev bedri rakt! Jo Māršala nākamajam projektam latiņa automātiski pacēlās vēl mazliet augstāk… ;)
http://www.imdb.com/title/tt0435625/
http://www.thedescentthemovie.co.uk/
ņemts no http://kults.lv/2005/11/07/the-descent-review/, bet šeit tak vienmēr vieglāk izlasīt, vai ne? ;) |