|
31. Jul 2005|01:32 |
patika, patika. šī bija viena no filmām, kādēļ iemīlējos Kevin Spacey, vai pareizāk - viņa talantā. viņam ļoti piestāv (un ārkārtīgi dabiski/ticami padodas) tēlot tādas pisholōģiski smagas lomas. īsti neatceros pēc kuras filmas, bet viņš pats teica, ka citas vairs nespēlēšot - tikai smagas, psiholōģiska rakstura domas. (nu, apmēram kaut kā tā kaut kādā intervijā lasīju)
ar viņa piedalīšanos pamatīgāku iespaidu uz mani iespaidu atstāja arī The Life Of David Gale, daudz reižu redzētā K-pax, Se7en arī bija labs, jā. The Usual Suspects arī ir vērts redzēt (ja nu nau gadījies), bet tas tā kā nedaudz cits lauciņš.
pie kategōrijas patīk-bet-vajag-sagremot-un-otrreiz-skatīties-tā-īsti-nemaz-negribas, manuprāt, pieskaitāmas Lars Fon Trier, arī David Lynch filmas - visiem (?) zināmā Dancer In the Dark ar Bjorku, noteikti arī Dogville ar Nikolu Kidmenu, ļoti savdabīgā Idiots. vēl der noskatīties Elephant, Deivida Kronenberga Videodrome, arī Gummo - iespaidīgas. No Holivudas repertuāra man ļoti patika Donnie Darko.
īstenībā varētu vēl turpināt un turpināt, jo esmu sevi pieradinājusi pie šāda veida filmām. bet es jūtu, ka jau par daudz aizrāvos aizrāvos.. |
|