|
31. Dec 2004|17:43 |
Filmas, par kurām pēdējā mēnesī esmu pajūsmojis - kaut neviena no tām nav nekas īpašs, vismaz, spriežot pēc vispārējā novērtējuma.
Oscar (1991) - laba pārpratumu komēdija ar skaistām dekorācijām un ļoti aizraujošām emociju izspēlēm, kas man vienmēr ir licies svarīgs aspekts. Komēdijās pēdējā laikā patiesībā ļoti reti kas tāds ir manāms, vienmēr visas emocijas tiek stulbi pārspīlētas "glābējzvana stiliņā". Šeit tā nav. Un, lai cik dīvaini, to visu nebojā pat galvenajā lomā esošais Silvestrs Stalone - neraksturīgā loma viņam labi piestāv. Pati filma ir par mafijas krusttēvu, kas apsolījis mirstošajam tēvam izpildīt viņa pēdējo vēlēšanos un kļūt par godīgu pilsoni.
Hitler: The Rise Of Evil (2003) - interesanti redzēt Hitlera lomā Bedžbiju no "Trainspotting" :) Neko īpašu gan par filmu teikt nevaru, uz vēsturisko precizitāti tā nepretendē, vairāk mēģina atklāt Hitlera samudžināto jūtu pasauli, parādīt viņu kā cilvēku - lai arī slimu un nelaimīgu. Būtībā mēģinājums fīreru attaisnot un reizē parādīt viņa mūža traģisko nožēlojamību. Skatītāja reakcija daudzējādā ziņā atkarīga no viņa izpratnes un domām par hitlerisko ideoloģiju; tomēr, ja izdodas šo subjektīvo attieksmi atslēgt - vienkārši interesanta mākslas filma.
The I Inside (2003) - galvenajā lomā Raiens Filips (The Way Of The Gun, Cruel Intentions), filma par puisi, kas pamostas slimnīcā ar atmiņas zudumu par pēdējiem 2 gadiem un sāk pakāpeniski tīt filmu atpakaļ, lai saprastu, kas ir noticis. Stāsts par to, vai cilvēks gribētu un vai vispār varētu kaut ko mainīt, ja viņam būtu spēja kādus dzīves periodus izdzīvot vēlreiz. |
|