Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis ceturtdien izplatīja epasta vēstuli, kurā aicināja samest naudu, lai nopirktu reklāmas lappusi laikraksta Diena 23. jūlija numurā, kurā varētu izteikt savu solidaritāti gejiem un lesbietēm, kā arī "norādīt uz savu vilšanos par amatpersonu, kas nespēj pildīt savu primāro demokrātijas sarga uzdevumu". Pie reklāmas teksta sacerēšanas strādājot žurnālists Kārlis Streips.
(..)
Arvīds Ulme, Zaļo un zemnieku savienība:
– Jebkurai partijai, arī ZZS, pēc manām domām, noteicošais, pieņemot lēmumus, nav tikai elektorāta nosargāšana – ir arī virsideāli, virscentieni (ha). Pieņemt lēmumus, skaitļojot, cik procenti elektorāta ir zagļi vai vēl nez kas, nebūtu īsti pareizi. Mūsu partija apvieno gan zaļos, kas pasaulē tiek uzskatīti par liberālākiem šajā ziņā, gan zemniekus, kuri pārstāv konservatīvās vērtības. Bet kopumā ZZS Latvijā ir vairāk konservatīvi.



Delnas Putnis aicina samesties, solidarizējoties ar gejiem un lesbietēm

Valdošās koalīcijas partiju norobežošanās no Rīgas domes izpilddirektora Ērika Škapara (JL) sākotnējā lēmuma atļaut geju un lesbiešu gājienu Vecrīgā liecina, ka seksuālo minoritāšu pārstāvjus partijas Latvijā neuztver kā būtisku sava elektorāta daļu, un svarīgāka tām šķiet izdabāšana konservatīvo vēlētāju noskaņojumam.

"Savā ziņā šī varas partiju neiecietības izpausme pret seksuālajām minoritātēm nav pārsteidzoša, ja ņemam vērā, ka vēl 2004. gada oktobra sabiedriskās domas aptauja parādīja – tikai 4% Latvijas iedzīvotāju homoseksuālismu uzskata par normālu parādību, bet 51% tam pilnīgi nepiekrīt," norāda sabiedriskās domas izpētes firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tādēļ, viņaprāt, lēmums neatļaut geju un lesbiešu gājienu bijis veiksmīgs reveranss sabiedrības nospiedošā vairākuma uzskatiem. A. Kaktiņš tomēr norāda, ka homoseksuālisti ir "kopumā vienoti, labi organizēti un finansēti", tādēļ ilgtermiņā, prognozējot iespējamu spiedienu no starptautiskām nevalstiskām organizācijām, Latvijas varas iestāžu lēmums nav bijis pārdomāts. "Te ir gaidāmi spilgti, skaļi un nepatīkami notikumi," prognozē SKDS direktors.

Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis ceturtdien izplatīja epasta vēstuli, kurā aicināja samest naudu, lai nopirktu reklāmas lappusi laikraksta Diena 23. jūlija numurā, kurā varētu izteikt savu solidaritāti gejiem un lesbietēm, kā arī "norādīt uz savu vilšanos par amatpersonu, kas nespēj pildīt savu primāro demokrātijas sarga uzdevumu". Pie reklāmas teksta sacerēšanas strādājot žurnālists Kārlis Streips.

Seksuālo minoritāšu pasākuma Rīgas praids 2005 rīkotāji ceturtdienas vakarā paziņoja, ka nolēmuši iet gājienā, neraugoties uz to, vai tas tiks atļauts vai ne, ziņo LETA. Sociologs Aivars Tabuns neizslēdz, ka plānotajam homoseksuālistu gājienam bijis politisks zemteksts. Proti, jau iepriekš zinot, ka valdošās partijas nevēloties izrādīt necieņu pret sabiedrības vairākuma morāli, šo gājienu aizliegs, tās nostādītas bezizejas situācijā, kad, aizliedzot pasākumu, tām var pārmest nedemokrātismu. "Tas bija seksuālo vai politisko minoritāšu gājiens?" ironiski vaicā A. Tabuns.

***

Vai rēķināties ar homoseksuāļiem kā daļu savu vēlētāju?

Kārlis Šadurskis, Jaunais laiks:

– Rīgas domes (izpilddirektora, JL pārstāvja Ērika Škapara) sākotnējais lēmums atļaut geju un lesbiešu gājienu izrietēja no tīri tiesiskiem aspektiem. Tas nebija vēlētāju selekcionēšanas darbs. JL ir veicis savu vēlētāju demogrāfisko izpēti, bet pēc šā – seksuālās orientācijas – šķirkļa neesam pētījuši. Un šaubos, vai pētīsim nākotnē. Iestājoties par valstiskām vērtībām, mēs aizstāvam gan heteroseksuālu, gan

homoseksuālu vēlētāju intereses. JL nav šo jautājumu apspriedis, bet es uzskatu, ka homoseksuāliem pāriem jāļauj reģistrēt civilstāvokli. Tomēr es ļoti negribētu to saukt par laulībām. Pret bērnu adopciju gan esmu pret, jo bērnam jāaug tradicionālā un pilnā ģimenē.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partija:

– Kā konservatīva partija TP neapšaubāmi akceptē un atbalsta tradicionālas vērtības, bet vienlaikus kā demokrātiska partija esošo likumu ietvaros neiestājas pret indivīdu brīvību – mēs nevienu nesitam krustā un ar akmeņiem nenomētājam. Tomēr ekstrēma, demonstratīva rīcība, kā šis gājiens, nav atbalstāma. TP nav plaši apspriedusi seksuālo minoritāšu jautājumu, bet, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, partijām acīmredzot ir pienācis laiks precizēt un formulēt savu viedokli.

Māris Grīnblats, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:

– Apvienība TB/LNNK nav pētījusi, cik daudz seksuālo minoritāšu pārstāvju ir starp tās vēlētājiem un vai šādi cilvēki vispār balso par tēvzemiešiem. TB/LNNK kā konservatīvs politiskais spēks uzskata, ka Rīgas dome pieļāva kļūdu, sākotnēji atļaujot seksuālo minoritāšu gājienu pilsētas centrā, jo to var uztvert kā zināmu šā dzīvesveida popularizēšanu. To varētu atļaut Rīgas nomalēs.

Jānis Šmits, Latvijas Pirmā partija:

– Homoseksuāli cilvēki var balsot par LPP, bet mūsu partija nekad neatbalstīs

viendzimuma laulības vai bērnu adopcijas atļaušanu homoseksuāliem pāriem.

Cilvēks var būt homoseksuāls jeb piekopt izlaidīgu dzīvesveidu, grēkot, kā es to sauktu, un tomēr cīnīties ar sevi, iet baznīcā un nožēlot grēkus. Homoseksuāli cilvēki bijuši vienmēr, daudzi no viņiem – ģeniāli, tomēr tikai kopš 20. gadsimta ar to sāka dižoties. Nepieņemama ir arī pati pederastu un lesbiešu saukšanās par minoritātēm.

Arvīds Ulme, Zaļo un zemnieku savienība:

– Jebkurai partijai, arī ZZS, pēc manām domām, noteicošais, pieņemot lēmumus, nav tikai elektorāta nosargāšana – ir arī virsideāli, virscentieni. Pieņemt lēmumus, skaitļojot, cik procenti elektorāta ir zagļi vai vēl nez kas, nebūtu īsti pareizi. Mūsu partija apvieno gan zaļos, kas pasaulē tiek uzskatīti par liberālākiem šajā ziņā, gan zemniekus, kuri pārstāv konservatīvās vērtības. Bet kopumā ZZS Latvijā ir vairāk konservatīvi.

Agnese MARGĒVIČA
2005-07-22