NRA, 15.08.2005.,
NRA, 16.08.2005.

"Viskrāšņākais birojs ir aizsardzības ministram Eināram Repšem: trīs jaunas, skaistas meitenes, divi operatīvie darbinieki, viens šaujamieroču speciālists – un tas viss viņa senā līdzgaitnieka Dana Titava vadībā."

Tu vēl neesmi ministra padomnieks?


Ritums ROZENBERGS, Uldis DREIBLATS, speciāli Neatkarīgajai
Ministru biroji – partiju spogulis

Pasaki, kāds ir ministra birojs, un es pateikšu, kāds ir pats ministrs. Tā varētu pārfrāzēt vispārzināmo tautas parunu, kas uzsver draugu izvēles nozīmi cilvēka dzīvē.

Ministra uzdevums ir īstenot valdības politiku savā nozarē, kas vienlaikus prasa gan stingru kontroli pār profesionālo ierēdņu armiju, gan arī radošu sadarbību ar to. Ministram patiesībā ir tikai divas iespējas – vai nu veidot uzticamu komandu, kas palīdz uzraudzīt ierēdņus, vai arī par savu komandu jāuzskata ministrijas ierēdņi. Ministra tuvāko cilvēku vidū jābūt savstarpējai uzticībai, tāpēc birojos strādā ministru uzticamības personas jeb ministra partijai uzticami cilvēki. Uzticamība parasti ir galvenais kritērijs biroju cilvēku izvēlē, jo viņi redz sava priekšnieka darba kārtību, personas, ar kurām viņš tiekas, dzird telefona sarunu fragmentus un līdzīgu informāciju, kuru bieži vien nav ieteicams zināt citiem. Tas viss pierāda, ka tautas parunas pārfrāzējums pēc ministru šnites ir iespējams.

Izpētot visu 17 pašreizējo ministru biroju sastāvu, redzams, ka precīzāk minēto tautas parunu pārfrāzēt vajadzētu šādi: "Pasaki, kāds ir ministra birojs, un es pateikšu, kuras partijas biedrs viņš ir." Jo var skaidri pamanīt, ka četrām koalīcijas partijām ir atšķirīgi principi un pat stili ministru komandu komplektēšanā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri neveido savus birojus, iztiekot vien ar dažiem padomniekiem un palīgiem.

Tas varētu liecināt par šīs partijas uzticēšanos profesionālajam ministrijas ierēdņu korpusam. Iespējams, ZZS ministri jau ir labi sastrādājušies ar ierēdniecību, jo šis politiskais spēks visu 8. Saeimas laiku ir valdībā un nav mainījis savus pārstāvjus Ministru kabinetā: trešo termiņu pēc kārtas Labklājības ministriju vada Dagnija Staķe, Zemkopības ministriju – Mārtiņš Roze, Vides ministriju – Raimonds Vējonis.

Tautas partijas (TP) ministriem visiem ir savi biroji, kuros lielākoties darbojas ar partiju tieši vai netieši saistīti, tātad uzticami kadri. Lai gan tie ir ne tikai pieredzes bagātie TP dibinātāji, bet arī pavisam jauni cilvēki, kuri vēl salīdzinoši nesen baudījuši brīvo studentu dzīvi Latvijā un ārzemēs, nevar nepamanīt, ka TP balstās uz savējiem.

Jaunā laika (JL) ministri savus birojus, šķiet, nemaz nevarētu izveidot, ja žurnālisti atteiktos mainīt profesiju. Gandrīz puse JL ministru uzticamības personu sākušas karjeru dažādos medijos. Šāda izvēle patiesībā neizbrīna, jo pašJL partijas ideoloģija radās no masu saziņas līdzekļu (it īpaši Mediju nama laikrakstu) kritiskās attieksmes pret (kā teiktu Einars Repše) "veco korumpēto eliti". Tāpat JL ministru biroju sastāvi liecina, ka savus kadrus partija vēl nav izaudzinājusi un tai ir arī grūtības ar uzticamu cilvēku piesaisti no malas. Izteikti manāma neuzticēšanās ierēdniecībai (par to liecina lielais padomnieku skaits), kā arī neuzticība partijas biedru vidū.

No Latvijas pirmās partijas (LPP) ministriem sava biroja nav tikai bērnu un ģimenes lietu ministram Aināram Baštikam, kura komandā līdz ar preses sekretāru ietilpstot tikai šoferis. Pārējiem LPP ministriem kopējais ir pilnīgi atšķirīgā izpratne, kur meklēt uzticamus kadrus: viens uzticas saviem kādreizējiem līdzgaitniekiem biznesā un valsts darbā, turpretī otrs uzticas citu līdzgaitniekiem.

No oficiantiem līdz sorosiešiem

JL ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa biroju vada sabiedriskās ēdināšanas speciāliste Brigita Puriņa. Kā liecina viņas CV, pēc vairāku kafejnīcu un restorānu vadīšanas (Reiterna namā, Hotel de Rome, Radisson SAS viesnīcā, Jautrais Jēkabs) 2001. gadā viņa neilgu laiku piestrādājusi Lielbritānijas vēstniecībā, no kurienes 2002. gadā pārcēlusies pie Ministru prezidenta Einara Repšes par padomnieci. Šeit neviļus nāk prātā, ka B. Puriņa nav vienīgā speciāliste, kuru angļi pēc apmācības ir atdevuši tēvzemei – ar E. Repšes stingru protekciju par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju taču kļuva angļu ģenerālis Jānis Kažociņš. Jāatgādina, ka no Lielbritānijas pilsonības J. Kažociņš atteicās tikai pirms gada.

K. Kariņa galvenais padomnieks tautsaimniecības jautājumos Guntis Kalniņš politiski ir nobriedis Sorosa fonds Latvija (SFL) organizatoriskajā struktūrā. Kā no augstskolas sola nācis, viņš 1992. gadā kļuva par SFL programmu direktoru, turklāt uz paaugstinājumu sorosiešu organizācijā jauneklim ilgi nebija jāgaida. Jau 1994. gadā G. Kalniņš kļuva par SFL izpilddirektora vietnieku un ieņēma šo svarīgo amatu līdz pat 1997. gadam. Starplaikā starp SFL un ministra biroju G. Kalniņš gadu studējis Pensilvānijas universitātē (tur studējis arī K. Kariņš) un vadījis dažus nelielus privātuzņēmumus.

K. Kariņa padomnieces ir arī bijusī JL frakcijas konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Zīberga un bijusī Rīgas domes Ziemeļu rajona izpilddirekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Sičeva. Pēdējā nav vienīgā, kura savu profesionalitāti noslīpējusi Ziemeļu rajona izpilddirekcijā, lai godam varētu kalpot JL. Viņas bijušais padotais Jānis Patmalnieks taisījis straujāku karjeru un kļuvis par Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās parlamentāro sekretāru.

Vērtīgie žurnālistu padomi

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Aināra Latkovska birojā darbojas tikai bijušie žurnālisti. Viņa padomnieks sabiedrisko attiecību jomā ir televīzijas žurnālistikas vecmeistars, bijušais LTV ģenerāldirektors Olafs Pulks (pašlaik Rīgas domes JL frakcijas vadītājs). Palīdze Kristīne Liepiņa savu karjeru sākusi kā reportiere laikrakstā Talsu Vēstis. Īsu brīdi (Māra Gulbja ministrēšanas laikā) viņa ir bijusi arī Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja.

Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas birojā strādā trīs bijušie žurnālisti, no kuriem viena ir bijusī Rīgas Centrālcietuma uzraudze, divi citi – augstskolas lektors un studente.

Biroju vada sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Briede, kuras karjera sākusies Limbažu rajona laikrakstā Auseklis. Ministres preses sekretārs Sandris Sabajevs strādājis ziņu aģentūrā BNS.

Ministres padomniece Ilona Kronberga studiju laikā Latvijas Policijas akadēmijā piestrādājusi Rīgas Centrālcietumā par uzraudzi, bet pēc tam bijusi žurnāla Administratīvā un Kriminālā Justīcija atbildīgā sekretāre. S. Āboltiņai padomus sniedz arī vairāku tieslietu ministru padomnieks Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un daudzu publikāciju autors Arvīds Dravnieks. 21 gadu vecā ministres sekretāre Diāna Auziņa patlaban turpina studijas.

Komandē Mediju nama kadri

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās Jāņa Reira biroju vada bijušais Neatkarīgās žurnālists Klāvs Olšteins. Ministra padomniece Kristīne Jučkoviča pazīstama kā premjera Einara Repšes preses sekretāre, bet pirms tam bijusi TV3 sabiedrisko attiecību speciāliste un ziņu aģentūras BNS galvenā ziņu redaktore.

Ministra padomnieks Andris Anspoks darba pieredzi sācis krāt zinātnes druvās Cietvielu fizikas institūtā. Strādājis arī par Hewlett-Packard pārstāvi Latvijā, bijis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks un SIA RIX Technologies direktors. Ministra palīdze matemātikas zinātņu maģistre Liene Palkavniece savulaik ieņēmusi augstus amatus Latvijas Universitātes administrācijā.

Izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes biroju vada bijušais laikraksta Rīgas Balss politiskais komentētājs Oļģerts Tipāns. Viņš bijis arī Valsts prezidenta padomnieks tautību jautājumos. I. Druvietes padomniece Baiba Moļņika iepriekš strādājusi Saeimā, pildot dažādus pienākumus saistībā ar Baltijas asambleju. Lai arī gados jaunas, ministres preses sekretāre Sanda Purviņa un sekretāre Anna Jermakoviča uzskatāmas par izglītības druvas veterānēm.

Repšes seja

Viskrāšņākais birojs ir aizsardzības ministram Eināram Repšem: trīs jaunas, skaistas meitenes, divi operatīvie darbinieki, viens šaujamieroču speciālists – un tas viss viņa senā līdzgaitnieka Dana Titava vadībā. Spriežot pēc CV, D. Titavs ar akadēmisku izglītību nevar lepoties – Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti viņš pametis jau pēc pirmā kursa. Tomēr šo trūkumu kompensē viņa straujā karjera līdz ar JL uzvaru 8. Saeimas vēlēšanās. Pirms darbības politikā D. Titavs strādājis Latvijas Televīzijā, Neatkarīgās informācijas pētniecības birojā, laikrakstā Diena un citur. Pēc 8. Saeimas vēlēšanām kļuvis par bijušā premjera Einara Repšes biroja vadītāju un vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem partijā.

Arī padomnieks Edgars Jaunups pazīstams kā viens no JL līderiem. Savu karjeru viņš sācis, strādājot Valsts darba inspekcijā par juristu un Latvijas Universitātē par studentu padomes priekšsēdētāju. Divus gadus strādājis par Nacionālās radio un televīzijas priekšsēdētāja Ojāra Rubeņa palīgu.

Ministra simpātiskās padomnieces divdesmitgadnieces Agija Nika, Laura Ošleja un Ieva Mackaite ir JL kadri – iepriekš strādājušas par Saeimas deputātu palīdzēm un koordinējušas partijas reģionālās nodaļas.

Abi padomnieki ar operatīvā darba pieredzi acīmredzot apmierina E. Repšes kaislību uz izlūkošanu. Jānis Dambītis ir strādājis Ekonomikas policijā par sevišķi svarīgu lietu inspektoru. Edgars Puķītis strādājis Kriminālpolicijā par inspektoru un Finanšu policijas Iekšējās drošības daļā.

Padomnieka Herberta Lindes izglītības ievirze liecina, ka viņš patiesi varētu būt E. Repšes domubiedrs. Viņš ieguvis bakalaura grādu Carnegie Mellon universitātē (ASV) un maģistra grādu Pitsburgas universitātē. Papildinājies visdažādākajās ASV armijas apmācības un ieroču (Heckler&Koch, SIG-Sauer, Beretta) meistarības skolās. Bijis padomnieks vairākiem aizsardzības ministriem. Kaislīgs ieroču kolekcionārs, un 1994. gadā tas viņu iegāza, ļaujot izvirzīt apsūdzību par neatļautu ieroču glabāšanu.

Uzticamie kadri

TP ietekmīgākajam pārstāvim valdībā (ja neskaita pašu premjeru Aigaru Kalvīti) veselības ministram Gundaram Bērziņam birojā ir divi cilvēki, kuru profesionalitāte neizraisa šaubas. Padomnieks sabiedrisko attiecību jomā ir ilggadējais Iekšlietu ministrijas preses sekretārs un Jurģa Liepnieka biznesa partneris Normunds Beļskis. Biroju vada TP biedre Daina Medne, kas savulaik strādājusi Andrim Škēlem piederošajā SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kā arī SIA Projektu vadība un konsultācijas, kuras saistība ar A. Šķēli pierādās tikai pastarpināti. Iepriekš D. Medne strādājusi arī vairākās Saeimas komisijās un TP vadītajās ministrijās, kā arī Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Ārlietu ministra Arta Pabrika birojā ārlietu speciālistes Ievas Briedes vadībā strādā divi padomnieki un četras sekretāres. Biroja vadītāja vietnieks ir 23 gadus vecais bijušais 7. Saeimas deputāta A. Šķēles palīgs Ivars Liepnieks (nav Jurģa Liepnieka radinieks), bet preses sekretāre – aizsardzības un NATO jautājumu eksperte Dagnija Stuķēna.

Piena neizsīkstošā vērtība

Finanšu ministra Oskara Spurdziņa biroju vada Irina Vītola. Birojā ministra palīdzes amatā darbojas Ludmila Bakuļina, kas, šķiet, ir viena no ilggadējākām valsts ierēdnēm. Finanšu ministrijā viņa strādā kopš 1986. gada jūlija, bet kopš 1997. gada ir ministru palīdze. Tātad L. Bakuļina ir pārdzīvojusi vismaz septiņus vai astoņus (ja ņem vērā, ka viņai izdevās pastrādāt pie Vasīlija Meļņika, kas oficiāli finanšu ministra amatā bija piecas, bet reāli – pusotras dienas) ministrus.

Birojā darbojas arī TP pamatlicējs Edmunds Krastiņš, kā arī divi piensaimniecības biznesa speciālisti – Aivars Tiesnesis (Bauskas piens, Latgales piens) un Aivars Strakšas (Zemgales piens). Jāatgādina, ka arī premjera A. Kalvīša nodarbošanās pirms nākšanas politikā bija piensaimniecība (Zemgales piens, Tukuma piens, Jelgavas piena kombināts).

O. Spurdziņa preses sekretārs ir Modris Sprudzāns – vienīgais no 17 ministru biroju darbiniekiem, kurš atteicās Neatkarīgajai iesniegt savu CV. Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, M. Sprudzāns ir bijušais Zemgales Ziņu žurnālists, kurš nav palicis labā atmiņā Jelgavas domes darbiniekiem, kā arī bijušais Krājbankas preses sekretārs.

Partijas nav šķērslis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska biroju vada Ilze Čeže, kas iepriekš bijusi gan zemkopības ministra Ata Slaktera palīdze, gan aizsardzības ministra A. Slaktera biroja vadītāja. Visinteresantākais ir tas, ka starp minēto pienākumu pildīšanu viņa paspējusi būt arī TP politiskā konkurenta JL iekšlietu ministra Māra Gulbja palīdze.

Presē var atrast vodeviļas cienīgu ziņu, kurā darbojošās personas ir ne tikai I. Čeže, bet arī vesels bars Iekšlietu ministrijas (IeM) autoritāšu. Proti, viņa uz ministrijas kāpnēm nozaudējusi divus anonīmus sarakstus ar to vārdiem, kuri būtu jāpadzen no amatiem ministrijā. Likteņa ironija, bet šos papīrus esot atradis viens no tajos minētajiem – tobrīd vēl visvarenais IeM valsts sekretārs Andris Staris.

Vēl ministram M. Kučinskim ir divas padomnieces. Viena ir vācu valodas speciāliste Marika Žilēviča, kas 16 gadus (1974–1990) strādājusi LPSR un ārzemju draudzības biedrībā par referenti, bet pirms tam studiju laikā strādājusi par Rīgas psihoneiroloģiskās slimnīcas darba terapijas instruktori. Otra ir ķīniešu valodas speciāliste (ir pamatzināšanas arī japāņu valodā) Iveta Cīrule, kas iepriekš bijusi Ministru prezidenta Andra Šķēles palīdze, kā arī aizsardzības ministru A. Slaktera un... E. Repšes biroju vadītāja (viņas CV rakstīts, ka šo amatu ieņēmusi no 2004. gada marta līdz 2005. gada maijam).

Ministra preses sekretārs ir valmierietis, pilsonības un migrācijas lietu speciālists Mārtiņš Panke, kas savulaik izgājis praksi arī sorosiešu finansētajā Cilvēktiesību un etnisko studiju centrā.

Kultūras vanagi

Kultūras ministres Helēnas Demakovas biroju vada Vita Cīrule, kas arī iepriekš strādājusi ministrijā. Tajā darbojas vēl divas dāmas – Lāsma Šenberga un bijusī žurnāliste Margita Zālīte.

Īpašu uzmanību tomēr ir pelnījis viens no šīs komandas vīriešiem Mārtiņš Vanags (otrs ir Rīgas domes deputāts un finanšu ministra padomnieks E. Krastiņš), kuru TP acīmredzot uzskata par sabiedrisko attiecību jauno zvaigzni. Viņš kopš 2000. gada joprojām ir filozofijas students, kaut gan jau bijis partijas un frakcijas konsultanta amatā, darbojies kā A. Šķēles, A. Slaktera un M. Kučinska palīgs, kā arī devis padomus A. Pabrikam. Skaudīgā prese savulaik aprakstījusi jaunekļa (24) algu šajos daudzajos amatos – tā esot vairāk nekā 2300 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Jāpiemin arī H. Demakovas ārštata padomnieku korpuss (tas gan neietilpst birojā), kurā darbojas Kristiāna Lībane-Šķēle, Bertolds Fliks un citas sabiedrībā pazīstamas personas.

Pārbaudīti kadri

Kā jau rakstīts iepriekš, LPP deleģētais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers balstās uz kadriem, kas pārbaudīti kopējā biznesā un valsts darbā. A. Šlesera biroju vada bijusī Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa privātsekretāre, inženiere programmētāja, pēc tam arī juriste un politoloģe Inga Pelša. Savukārt padomnieks sabiedrisko attiecību jomā Reinholds Pelše savu karjeru sācis kā Valdības informācijas aģentūras galvenais speciālists, pēc tam pievērsies žurnālistikai, vadot ekonomikas un finanšu nodaļas Vakara Ziņās un Dienas Biznesā. I. Pelša un R. Pelše (abi nav radinieki) kopā ar A. Šleseru sākuši strādāt jau tad, kad viņš E. Repšes valdībā ieņēma Ministru prezidenta biedra amatu.

Padomnieks Uģis Magonis plašākai sabiedrībai jau sen pazīstams kā A. Šlesera uzticamības persona, darbojoties Privatizācijas aģentūras, Latvijas kuģniecības, Latvijas mobilais telefons, AirBaltic un Latvijas dzelzceļš padomēs. Savu karjeru U. Magone sācis kā kapteiņa palīgs Latvijas jūras kuģniecībā, pēc tam kļuvis par SIA Hanza kuģu aģentūra un Rīgas brīvostas termināla SIA Riveko direktoru.

Arī padomnieks Dainis Liepiņš pazīstams kā A. Šlesera biznesa partneris. Spriežot pēc autobiogrāfijas, viņš savu karjeru sācis kā laikraksta Diena izplatītājs, pēc tam kļūstot par a/s Preses apvienība un SIA Plus punkts direktoru. Tāpat ieņēmis amatus a/s Saliena Real un SIA Tritan. Bez padomnieka pienākumiem viņš darbojas arī a/s Rīgas siltums un VAS Latvijas valsts ceļi padomēs, kā arī Rīgas brīvostas valdē.

A. Šlesers iepriekš nav sadarbojies tikai ar savu piekto biroja darbinieku – bijušo žurnālistu (TV-5 un Latvijas televīzija) Lauri Dripi, kas par satiksmes ministra padomnieku kļuvis nesen – šā gada jūnijā. Pirms tam L. Dripe bija padevies Lattelekom kārdinājumam, kur darbojies sabiedrisko attiecību speciālista amatā.

Partijas nav šķērslis – 2

Iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona (LPP) biroju vada bijusī ZZS 8. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadītāja un ZZS premjera Induļa Emša padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilona Līce. Viņa karjeru sākusi kā žurnāliste laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Civildienesta Ziņotājs.

Izglītības ziņā viens no visspilgtākajiem padomniekiem ne tikai Ē. Jēkabsonam, bet arī pārējiem ministriem ir bijušais Neatkarīgās politiskais komentētājs Aigars Dāboliņš. Viņš izglītojies Latvijas, Berlīnes un Brēmenes universitātē, kā arī Lutera akadēmijā, kur apguvis sengrieķu, senebreju un latīņu valodu. Latvijas filozofijas un socioloģijas institūtā viņš aizstāvējis doktora disertāciju par tēmu Intersubjektivitātes problēma un transcendentālā fenomenoloģija. A. Dāboliņš Sorosa fonda apgādā tulkojis vācu filozofa Edmunda Huserla grāmatu Fenomenoloģija, kā arī bijis autors un līdzautors vairākām citām grāmatām un neskaitāmām publikācijām.

Padomnieks Juris Radzevičs plašākai sabiedrībai pazīstams kā bijušais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, kā arī izglītības un zinātnes ministrs, kurš palīdzēja novērst iespējamās asinsizliešanas krievu skolu aizstāvju mītiņa laikā pērnā gada pirmajā septembrī. J. Radzevičs vadījis arī premjera biedra A. Šlesera biroju un bijis amatos vairākos valsts uzņēmumos (Latvenergo, Lattelekom), kas gan viņu netraucēja kaut īsu brīdi reģistrēties kā bezdarbniekam.

Ministra padomnieks ir arī bijušais Valsts policijas un LPP preses sekretārs Krists Leiškalns, kā arī ilggadējā daudzo iekšlietu ministru sekretāre, Policijas akadēmijas studente Vija Jurkovska.