Politika.lv, 15.05.2007. Emša kods.

Politologs Ivars Ijabs analizē Emša svinīgo uzrunu 4.maijā.

Ja reiz pat 4. maijā valsts otrā amatpersona nevar iztikt bez sliktiaizplīvurotas lamāšanās, ir pamats domāt, ka viņa pārstāvētajai koalīcijai tiešām ir uguns pakulās.

“Rēgs klīst pa Latviju. Tas ir Saeimas atlaišanas rēgs” — šie pārfrāzētie klasiķa vārdi labi ilustrē vienu no Emša runas vadmotīviem. No runas top skaidrs, ka uzrunātajam parlamentam ir problēmas pašam ar sevi, tādēļ runātājs nemitīgi atgriežas pie tā iedragātās identitātes.

Parunājis par Saeimas darba tehniskajām problēmām, Emsis ļaujas domas lidojumam:
“Taču,no otras puses, Saeimas spēja uzraudzīt valdības darbu, radīt likumusun noteikt stratēģiskās vīzijas vēl jo vairāk ir atkarīga no Latvijassabiedrības, no vēlētāju gudrības un drosmes saglabāt uzticības kredītu tiem cilvēkiem, kuriem viņi ir uzlikuši pienākumu lemt par šīs valsts likumiem.”

Šajā vietā runātājs laikam gan ir aizdomājies parminētā “uzticības kredīta” šībrīža lielumu, jo, nepabeidzis iepriekšējo domu, pēkšņi pāriet agresīvā aizsardzības pozīcijā un sauc:
“Mēs esam tautas vētīti un izraudzīti likumdevēji, un tas ir augsts gods, ko nevar atņemt ne skaļš pikets pie Saeimas durvīm, ne ņirdzīgs avīzes ievadraksts.”
Citiem vārdiem, piketiem un avīžu ievadrakstiem nav nekāda sakara ar sabiedrības uzticību. Saeima ir laba tāda, kāda tā ir, un katrs, kurš to apšaubīs, principā ir vai nu muļķis, vai tautas ienaidnieks.


Politika.lv ( raksta )