Diena, Aivars Ozoliņš, 18.01.2006.

Latvijas politiskie vienšūņi — privātu mērķu sasniegšanai taisītas vai reanimētas partijas — mēģina saglabāties vai tikt pie varas, saķepot kunkuļos.

Lai vēlētājiem nav jāmokās ar bezgaumīgi garo nosaukumu — "LPP, LC un reģionālo partiju vēlēšanu apvienība" —, šo koagulācijas produktu varētu īsi nodēvēt par Autoceļu apvienību ar devīzi Plašāk un seklāk un vienu vienīgu programmas punktu: naudu savējiem.

Heh, Ozoliņš šorīt skarbais.

Diena

Lielceļnieki
Aivars Ozoliņš

Latvijas politiskie vienšūņi — privātu mērķu sasniegšanai taisītas vai reanimētas partijas — mēģina saglabāties vai tikt pie varas, saķepot kunkuļos. Latvijas Pirmās partijas merkantilo "mācītāju" un Latvijas ceļa izčākstējušo "liberāļu" pretdabiskā savienība nupat vietējā politikas ūtrupē pārsolījusi pretdabisko "zaļo" un "zemnieku" savienību un piepirkusi klāt četras pagastveču partijiņas. Lai vēlētājiem nav jāmokās ar bezgaumīgi garo nosaukumu — "LPP, LC un reģionālo partiju vēlēšanu apvienība" —, šo koagulācijas produktu varētu īsi nodēvēt par Autoceļu apvienību ar devīzi Plašāk un seklāk un vienu vienīgu programmas punktu: naudu savējiem.

LC/LPP un Rīgas rajona, Daugavpils, Ogres, Valmieras partiju noslēgtais sadarbības līgums ir vienkārši ūdens, kas sola "sabiedrības demokratizāciju", "saimniecības attīstību", "pašvaldību nostiprināšanos", novadu "vienmērīgu attīstību", "sabiedrības integrāciju". Daudz konkrētāks ir Vitālijs Aizbalts no Daugavpils partijas Mēs savam novadam — esot apvienībā ar satiksmes ministru Aināru Šleseru, viņš cerot panākt, ka Latgale saņem vairāk nekā pašreizējos septiņus procentus no autoceļu uzlabošanai atvēlētās summas.

To, ka jaunais veidojums ir Šlesera patronāžas institucionalizēšana, atklāj arī Māris Gulbis, kas pats bija koķetējis ar pagastvečiem un nu neslēpj sarūgtinājumu, ka tie "pēkšņi pārmetušies pie Šlesera". Viņš esot runājis ar šīm partijām, un "tās uzreiz prasīja finanses", bet Šlesers, kura partijas "finansiālās iespējas" esot faktiski neierobežotas, "dāsni sola pašvaldībām autoceļu fonda naudu".

Iespējams, ka "pēkšņa" šī pārmešanās šķiet tikai Gulbim. Tikpat labi tā var būt Latvijas "oligarhu" korporācijas jeb SIA Latvija direktoru padomes vienošanās. LPP dabū četras partijas no ZZS labu laiku Ventspils mēra Aivara Lemberga lielajai atnākšanai čubinātā projekta, bet par to atbalsta — kopā ar Tautas partiju — ZZS ierosinājumu atļaut apvienot Saeimas un pašvaldības deputāta mandātus, kas ļautu Lembergam sēdēt Rīgā, paliekot Ventspilī.

Ne jau marksistisko cerību par kvantitātes pārtapšanu kvalitātē loloja "zaļie zemnieki", vīkšdamies slēgt priekšvēlēšanu vienošanos ar pagastu partiju apvienību, kas savā tapšanas procesā netika tālāk par šo partiju sadarbības padomi. Un ne jau iedoma, ka pagastveči, vilkdami valsts deķīti katrs uz savu pusi, šādā partijā kaut kā strādātu visas Latvijas labā. Līdzās aritmētikai, ka, balsodami reģionos par savējiem, vēlētāji iebalsotu Saeimā saraksta galvgali, aprēķinos varēja ietilpt politiskās atbildības un arī priekšvēlēšanu naudas turpmāka nomudžināšana. Jau tagad apvienībai ir trīs vadoņi — "zemnieks" Brigmanis, "zaļais" Emsis un "zaļā zemniece" Ūdre — un trīs kases. Līgums ar reģionāļiem, cits līgums ar "elites nomainītāja" Gulbja bezceriem, tad vēl atsevišķi līgumi ar kādiem aktieriem vai citiem vēlēšanām noderīgiem ļaudīm un Lembergs kā premjerministra amata kandidāts, iespējams, vispār ārpus saraksta vai ar veseliem diviem deputāta mandātiem — tāds politiskās bezatbildības vinegrets, ka vēlētājiem atliek apmulst un balsot par kādu gurķa, bietes vai kāposta krikumu no šīs putras.

Nopietna jauna partija pirms šīm vēlēšanām neparādīsies. Pārgrupēšanās politiskā biznesa korporācijas ietvaros un mehānistiska masas audzēšana, pievienojot dažus neveiksminiekus, pati par sevi neradīs vēlētājiem svaiguma sajūtu. Taču Šlesers mēdz uzsvērt, ka jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet gan no maziem ienākumiem. Viņa amatpersonas ienākumu deklarācijā uzrādīto "skaidras naudas" uzkrājumu un "aizdevumu atmaksas" milzīgās summas liecina par politiskās darbības ārkārtīgo ienesīgumu, ko acīmredzot nu jāsaglabā, spiežot izdevumu pedāli grīdā. Atliek redzēt, vai Skonto draugu, bijušo TP ministru Kārli Greiškalnu no Valmieras un citus reģionu funkcionārus Šleseram izdosies uzpucēt par tādu pašu zemeni, ar kādu nopirka vēlētājus iepriekšējās vēlēšanās.

Publicēšanas datums: Trešdiena, 2006. gada 18. janvāris.
Rubrika: (2. lpp.)