Diena, 07.10.2005.


Mārtiņš Roze, zemkopības ministrs:
Uzreiz gribu uzsvērt, ka Jelgavas cukurfabrikas problēmas ar attīrīšanas sistēmām un iespējamā rūpnīcas apstādināšana uz laiku nenozīmē, ka Zemkopības ministrija apspriedīs variantus par kompensāciju izmaksām cukurbiešu audzētājiem. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka uz nodokļu maksātāju rēķina nevar risināt vienas cukurfabrikas problēmas. Atcerēsimies, ka Jelgavas cukurfabrikas peļņa pērn bija mērāma miljonos latu, bet ne rūpnīcas vadība, ne akcionāri neuzskatīja, ka peļņas daļa būtu novirzāma attīstībai, tajā skaitā modernu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai.


Diena
Valsts neatbildēs par viena uzņēmuma neizdarību
Mārtiņš Roze, zemkopības ministrs

Pēdējo dienu visaptverošā mediju uzmanība problēmām ap akciju sabiedrību Jelgavas cukurfabrika (JC) uzskatāmi atklājusi ne tikai pašas fabrikas problēmas ar vides likumdošanas ievērošanu, bet arī nebūšanas un problēmsituācijas visā cukura ražošanas nozarē. Būtībā peripetijas ap JC slēgšanu vai neslēgšanu nostāda ķīlnieku lomā gan zemniekus — cukurbiešu audzētājus, gan abas iesaistītās ministrijas — Zemkopības un Vides.

Uzreiz gribu uzsvērt, ka JC problēmas ar attīrīšanas sistēmām un iespējamā rūpnīcas apstādināšana uz laiku nenozīmē, ka Zemkopības ministrija (ZM) apspriedīs variantus par kompensāciju izmaksām cukurbiešu audzētājiem. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka uz nodokļu maksātāju rēķina (kas arī ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana kompensāciju izmaksām) nevar risināt vienas cukurfabrikas problēmas. Atcerēsimies, ka JC peļņa pērn bija mērāma miljonos latu, bet ne rūpnīcas vadība, ne akcionāri neuzskatīja, ka peļņas daļa būtu novirzāma attīstībai, tajā skaitā modernu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai.

Tas nozīmē, ka JC arī ir jāatbild ne tikai par Lielupei nodarītajiem zaudējumiem un vides likumdošanas neievērošanu kopumā, bet arī jāuzņemas pilna atbildība savu klientu — cukurbiešu piegādātāju — priekšā. Ar atbildības uzņemšanos es saprotu tikai vienu — JC ir jāpilda savas saistības piegādātāju priekšā, apmaksājot zemniekiem visus zaudējumus, kas radušies JC ražošanas apturēšanas dēļ. Ministrija katrā ziņā stingri iestājas tieši par šādu iespējamo kompensāciju mehānismu un pilnībā atbalstīs zemniekus, ja tie vērsīs savas iespējamās prasības pret Jelgavas cukurfabriku. Par JC neizdarībām ir jāmaksā pašiem vainīgajiem, nevis valstij un, sekojoši, arī nodokļu maksātājiem.

Jau vairākkārt esmu dzirdējis no cukura ražotāju puses apgalvojumus par "nozares iznīcināšanu", kas notiks, ja ZM pieļaus fabrikas darbības apturēšanu, ja nenostāsies pret Vides ministrijas pieņemtajām sankcijām. Šāda pozīcija ir ne tikai nekorekta, bet pat ļoti spekulatīva. ZM pilnībā piekrīt Vides ministrijas viedoklim — rūpnīcas rīcība nav attaisnojama. Un aizsegšanās ar demagoģiskām frāzēm par "nozares iznīcināšanu" ir tikai vārgs mēģinājums noslēpt savas neizdarības, uzveļot atbildību valstij. Beidzot būtu jāsaprot, ka arī cukura ražošana, tāpat kā lauksaimniecība kopumā, ir bizness, kurā ir savi likumi, riski un viss cits, ar ko rēķinās normāls uzņēmējs, veicot savu uzņēmējdarbību.

Turklāt šis nav gadījums, kad valsts var iesaistīties kompensāciju izmaksā, piemēram, dabas katastrofas vai kādas citas neprognozējamas likstas dēļ. Cukura ražošanas biznesā, tāpat kā jebkurā citā, ir jāievēro likumi, vides un uzņēmējdarbības noteikumi, bet šo noteikumu neievērošanas gadījumā vainīgajam jāuzņemas visa atbildība par sekām — šajā gadījumā tas nozīmē arī finansiālu saistību izpildi pret cukurbiešu piegādātājiem.

Problēmas ap un ar JC ir iezīmējušas arī neskaidrus un neatrisinātus jautājumus attiecībā pret Eiropas Savienības (ES) plānoto cukura politikas reformu — pakāpenisku atteikšanos no nozares subsidēšanas un mākslīgas iekšējā ES tirgus uzturēšanas. Vispirms jau jāuzsver, ka Latvijas pozīcija ES plānotās reformas kontekstā ne brīdi nav bijusi destruktīva, proti, reformu bloķējoša (neraugoties uz to, ka šādi apgalvojumi itin bieži izskan no mūsu pozīcijas kritiķu puses). Latvija ir par reformas īstenošanu, taču ar vairākām būtiskām iebildēm. Galvenā no tām — kompensāciju mehānismam par cukura ražošanas pārprofilēšanu uz citām uzņēmējdarbības formām ir jābūt taisnīgam. Pretējā gadījumā tiešām var iznākt neloģiska situācija — milzīgas kompensācijas saņem vieni tirgus dalībnieki, bet pārējie (šajā gadījumā — cukurbiešu audzētāji) saņem ievērojami mazāk vai nesaņem neko par savu zemnieku saimniecību pārprofilēšanu uz citiem lauksaimnieciskās ražošanas veidiem.

ES "cukura reformas" kontekstā jākliedē vēl kāds mīts — atļauja brīvi ievest it kā lētāko cukuru no Dienvidamerikas vai citiem cukurniedru audzēšanas reģioniem automātiski nenozīmēs arī cukura cenas krišanos mūsu veikalos. Tieši otrādi — cukurs var kļūt dārgāks, ja "cukura tirgus" kļūs pavisam neregulēts, jo visiem izdevumiem klāt jāpieskaita arī transporta izdevumi un citas "pievienotās vērtības".

Arī nereti izskanējusī doma, ka lētāk ir cukuru ievest, nevis mākslīgi uzturēt mūsu pašu cukura ražošanas nozari, ir visai apšaubāma. Likvidējot cukura ražošanu Latvijā (kas neizbēgami notiktu, ja tiktu pieņemts radikālākais "cukura reformas" variants), mēs vairāk zaudētu nekā iegūtu. Jau minēju par cukura cenu — tas nebūt nekļūtu lētāks. Turklāt darba vietas zaudētu ievērojams skaits cilvēku, kas patlaban nodarbināti nozarē, tātad uz valsts pleciem tiktu uzvelti ne tikai iespējamie sociālie maksājumi, bet arī rastos nopietnas sociālas problēmas ievērojamam skaitam cilvēku, tāpat zaudētu valsts budžets, jo nozares pašlaik lielie nodokļu maksājumi ietu budžetam secen.

Par ES plānoto cukura ražošanas nozares reformu jau daudz diskutēts arī ar nozares pārstāvjiem. Tostarp arī no cukurbiešu audzētāju puses sarunās jau panākta sapratne par reformas nepieciešamību. Tomēr — šeit esot vienisprātis ar cukurbiešu audzētājiem — "cukura reforma" ir vajadzīga, taču tā nevar notikt sasteigti, nepārdomāti un Latvijas cukura ražošanas nozarei neizdevīgi.

Gribētos ticēt, ka pašreizējās problēmas, kas skārušas a/s Jelgavas cukurfabrika, tiks operatīvi atrisinātas. Un cukurbiešu audzētājiem, kas var izrādīties lielākie cietēji no rūpnīcas darbības apturēšanas, nebūs jāmeklē tiesas ceļi, lai piedzītu kompensācijas par neizpildītajām saistībām — cukurbiešu ražas pieņemšanu. Katrā ziņā ministrija atbalstīs JC plānu konstatēto attīrīšanas iekārtu trūkumu novēršanai, jo nedrīkst darboties rūpnīca, kuras notekūdeņi sagandē vienu no Latvijas lielākajām upēm. Protams, JC darbība tiks atjaunota, ja būs ievērota visa vides likumdošana.

Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 7. oktobris.
Rubrika: (2. lpp.)