Par ko gan domāja Kalvīša runas autors, kad kaut ko tādu rakstīja? Man tas viss uzreiz asociējas ar dziedniekiem, kas gvelž par to, ka slimības rada mūsu domas un liek, domāt jaukas domas, līdz pacients atstiepj kājas. Nabadzību, lūk, arī rada sliktās domas. Tādēļ domāsim tikai gaišas domas, neķīvēsimies un valdībai neko nepārmetīsim, varbūt tad dzīvosim labāk... Paldies viedajam guru par derīgo padomu.