Ar gaišu skatu uz LV politiku
kabinets
.. ::..:::.

Citāts
Tēvzemietis Imants Kalniņš sacīja, ka viņa balsojumu noteicis veselais saprāts, bet Jānis Straume uzticējies I.Kalniņa saprātam.


Diena, 25.11.2005.

February 2010
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28

Skaitītājs
hackers counter system

Par nabadzību

LETA, 23.09.2005.

Kalvītis: Iedzīvotāju nabadzības cēlonis - domāšanas nabadzība

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka nabadzības cēlonis ir domāšanas nabadzība, tāpēc sabiedrība tiek aicināta nekarot savā starpā, jo tādējādi tiek novājināta tauta un valsts.(..)

Ar nabadzību esot tāpat kā ar slimībām. Latvija esot "slima" ar savstarpēju neuzticēšanos, populismu un neprofesionalitāti, pieņemot valstiski svarīgus lēmumus. "Taču es esmu sliktā daktera lomā, es esmu tas, kurš ir spiests teikt, ka šo slimību neārstē ar saldām konfektēm," uzsvēra premjers. (..)

Savā valdībā Kalvītis populismu sola nepieļaut.

LETA
Kalvītis: Iedzīvotāju nabadzības cēlonis - domāšanas nabadzība

Rīga, 23.sept., LETA. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka nabadzības cēlonis ir domāšanas nabadzība, tāpēc sabiedrība tiek aicināta nekarot savā starpā, jo tādējādi tiek novājināta tauta un valsts.

Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā diskusijā par darba cilvēku dzīvi Latvijā valdības vadītājs pauda viedokli, ka Latvijā sabiedrībai būtu jāpārorientējas uz sadarbību, līdzdalību un savstarpēju atbalstu. "Tikai tā maza tauta var būt stipra," uzskata premjers.

Politiķis atkārtoti mudināja beigt strīdus un karošanu, nemitīgo skaušanu, neļaujot citiem strādāt. "Ķīviņos un domstarpībās mēs esam izšķieduši to laiku un enerģiju, ko citas tautas ir veltījušās savas labklājības celšanai," norādīja Kalvītis.

Ar nabadzību esot tāpat kā ar slimībām. Latvija esot "slima" ar savstarpēju neuzticēšanos, populismu un neprofesionalitāti, pieņemot valstiski svarīgus lēmumus. "Taču es esmu sliktā daktera lomā, es esmu tas, kurš ir spiests teikt, ka šo slimību neārstē ar saldām konfektēm," uzsvēra premjers.

Arī politiķu savstarpējie strīdi, kas noved pie biežām valdību maiņām, esot viens no nabadzības cēloņiem, jo "vienas dienas politiķis" bailēs no nabadzības esot gatavs pieņem nekompetentus un vājus lēmumus.

Savā valdībā Kalvītis populismu sola nepieļaut.

Premjers uzsvēra nepieciešamību domāt par ilgtermiņa attīstību. Jau šodien, pēc viņa teiktā, lielāka uzmanība būtu jāvelta zinātnei, kultūrai, mākslai - tām nozarēm, kurās latvieši esot stipri.

"Un šai uzmanībai ir jābūt ilgstošai, vērstai uz nākotni - uz desmit, divdesmit, piecdesmit gadiem. Te nepietiek ar tekošā budžeta caurumu salāpīšanu," piebilda Kalvītis.

Viņš ir pārliecināts, ka Latvija ir tikai ieguvusi no pilntiesīgas dalības Eiropas Savienībā, tomēr mūsu valstij būtu jārūpējas par attīstības tempu noturēšanu, konkurētspējas palielināšanu, lai garantētu ilgtspējīgu attīstību, kā arī par to sociālo grupu aizsardzību, kuras vissāpīgāk izjūt attīstības negatīvos blakus efektus.

Kalvītis informēja, ka valdība nākamā gada valsts budžeta ietvaros ir gatava risināt vairākus sociālus jautājumus, tai skaitā plānots algu pieaugums pedagogiem, veselības aprūpes darbiniekiem, kultūras nozarē un tiesās strādājošajiem, policistiem un citiem.

Premjers saprotot, ka algas palielinājums neesot tik liels, kā cerēts, tomēr lielāku pielikumu liedzot ierobežotās budžeta iespējas. Viņš aicināja iemācīties atbildību ne tikai par savu ģimeni, bet par visu valsti un tās nākotni.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sacīja, ka arodbiedrības neapmierina algu līmenis, nodokļu politika un sociālo garantiju sistēma.

LBAS uzskata, ka straujāk būtu jāpalielina minimālā alga, lai tā sasniegtu iztikas minimuma līmeni. Arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajam minimumam, pēc arodbiedrību ieskatiem, jābūt iztikas minimuma apmērā.

Kalvītis nenoliedz, ka minimālā alga būtu jāpalielina, norādot, ka valdība to pēc iespējas arī dara. Savukārt labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS) norādīja, ka lielākā daļa no minimālo algu saņēmējiem strādā privātajā sektorā, tāpēc arodbiedrības tika aicinātas izdarīt lielāku spiedienu uz darba devējiem algu palielināšanas jautājumā.

Nodokļu politikas jomā arodbiedrības nav apmierinātas ar pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Krīgers uzsvēra, ka pensionāri pensijas jau ir nopelnījuši, tāpēc esot netaisnīgi pensijas virs 100 latiem aplikt ar nodokli.

Tāpat Krīgers norādīja uz sociālā budžeta parādu, kas ir jāatmaksā pamatbudžetam ar procentiem. Kā skaidroja Staķe, pirms pāris gadiem parāds bija 86 miljoni latu, bet tagad ir ap 20 miljoniem latu. Nākamgad paredzēts atmaksāt vēl 10,7 miljonus latu. Savukārt Kalvītis piebilda, ka procenti par aizdevumu jāmaksā, jo līdzekļi aizdoti kredītiestādēs.

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.