patīkams, mierīgs. pavisam aizmirsu, ka to klausos un iegrimu pusmiegā. pussapņoju, ka sēžu pie datora un lasu skaistas zelta mantiņas no eglītes vai citur sakārtas. lai gan gulēju gultā sajūta, ka sēžu pie datora bija neviltota. tajā pašā laikā mēģināju ar pašrefleksiju izdibināt, vai tiešām sēžu pie datora, meklēju pavedienus, kas mani novedušie pie sēdēšanas pie datora.
tomēr ir svarīgi, lai mājās neviens nebūtu, lai nebūtu nekādas iztraucēšanas iespējas. kāds paiet garām, pavirina durvis, tas sanikno. es mēģinu dusmas noslāpēt... šoreiz izdevās dusmas par iztraucēšanu noslāpēt labi - jutu ka to vietā nekas nepaliek, bet vienalga tas ir slikti, tas dziļi ietekmē, jo klausoties viļņus, es nonāku trauslākā slānī, kas veido pamatu tam, kā es jūtos pēc tam. tas ir kā pamatos ieklāt plēvi, kas celsies uz augšu un tās kvalitāte noteiks garšu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
