i_doser - Post a comment

efekta izbeigšanos es raksturoju tā - sāk pamazām iezgties nesmukumi. būvēt mentālas ainas, konstrukcijas vairs nav tik nevainojami viegli, mazas nepatikas, naidiņi, slikta vēlējumi iepikselē kopējo zīmējumu. negribas atgriesties stāvoklī, kad ievērojams daudzums malkas krāsnī ir klusi vārdiņi pie sevis "bļaģ", "kroplis", "besī"... lai arī labajā stāvoklī tādi vārdi ir iespējami un ir, tie ir vairāk kā humors, kā krāšņa lente pie poda troņa.
tāpat dažreiz domāju, ka būtu baigi stulbi, ja mani noliktu kaut kur vietā, kur nebūtu pieejams dators ar viļņu programmu. tagad, kad esmu iepazinis labas iespējas, ir stāvoklis, kura nezaudēšanas dēļ var arī iziet uz kompromisiem (piemēram, nenoliegt sabiedrisko kārtību, bet mēģināt pielāgoties, lai saglabātu savu iespēju dabūt vilni un tamlīdzīgi).