11:44AM - valsts
Valsts nav persona un valsts nav uzņēmums.
Biju piemirsis par valsts amatpersonas deklarāciju un par to, ka pagājušā gada sākumā vēl biju valsts amatpersona.
Ja man vajadzētu senlaicīgu videokameru, es sev sagādātu Canon XL H1. Otrā izvēle, protams, būtu leģendārais Sony VX1000.
Tā kā man ļoti nepatika vietējais lietoto velosipēdu piedāvājums un es dodu priekšroku viena ātruma velosipēdam, nopirku lietotu 20 collu BMX, lai pārvietotos pa Nikosiju. Pagaidām šķiet labs lēmums, un pa Nikosijas kalniem un lejām tas strādā labi. Kaut kad, kad būs nauda, varētu to arī kārtīgāk saremontēt. Aiznesu to uz servisu, kur viņi ļoti lēti sataisīja būtiskākās lietas, bet laikam līdz galam nesaprata, jo bremzes nesataisīja tā kā es lūdzu. Velosipēdam ir tikai aizmugurējās bremzes, kas būtu labi, ja tās pareizi strādātu. Tikmēr esmu iemācījies bremzēt ar kurpes zoli pret priekšējo riepu un varētu iztikt arī vispār bez bremzēm.
Hei, cibiņi. Pārdodu savu leģendāro dzīvoklīti, kurā filmētas "Septiņas neveikla seksa reizes" un sacerēta filma "Melnais samts".
-Divas izolētas istabas, labs plānojums, 36kvm
-2. stāvs, mājā kopā 4 dzīvokļi, kaimiņus tikpat kā nejūt
-Logi uz trim pusēm, tsk. vannasistaba ar logu
-Atjaunotas vecās koka grīdas, logi, durvis
-Māju apsaimnieko aktīva biedrība, kas veic regulārus labiekārtojumus. Kaimiņi kopumā super
-Īpašumam līdzi nāk apjomīgs šķūnītis un domājamā daļa no paprāva zemesgabala, kur var ne tikai turēt auto, bet arī ierīkot puķu dobes, bērnu laukumu u.tml.
-Atrodas Rīgas centra ziemeļos - Pētersalā, netālu no Viesturdārza. Blakus visi iespējamie transporti un infra, bet pašā dzīvoklī kluss un, skatoties pa logu, liekas, ka dzīvo laukos
-Cena 56'000, bet ar jaukiem cilvēkiem varam kaulēties
Te bildes: https://failiem.lv/u/f76487guyj
Interesentus lūdzu rakstīt jim@citakinozeme.lv vai privāti FB, ja esam draugi
Ja kādreiz sociālajos tīklos būs ziņa par manu nāvi, man patiktu, ja jūs uz to reaģētu ar bēdīgās sejiņas ar asaru emodži.
Pirms neilga laika Latvijas televīzijā rādīja 1978. gada filmu “Rallijs”. Nekad iepriekš to nebiju noskatījies. Miglaini gan atceros gan kādu bērnības reizi, kad to iepriekš redzēju televizorā, bet toreiz ātri vien secināju, ka priekš filmas, kam dots rallija nosaukums, tur par ralliju ir pārāk maz, un zaudēju interesi. Šoreiz savukārt stāsts sākotnēji ieintriģēja, taču noslēgums atstāja ideoloģiski tumšu pēcgaršu.
Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.
Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.
Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.
Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.
No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.
Vai jūs gribat dzirdēt, par ko es šonakt sapņoju?
¡Feliz jueves! Que este jueves te traiga alegría, paz y muchas bendiciones. ¡Que tengas un día maravilloso!
Navigate: (Previous 20 friends)