Bet Dāvids atbildēja filistietim: “Tu nāc pret mani ar zobenu, šķēpu un pīķi, bet es nāku pret tevi ar Pulku Kunga, Israēla karaspēka Dieva, vārdu, jo tu viņu esi izaicinājis. Kungs šodien liks tevi manās rokās, un es tevi nokaušu un nošķelšu tev galvu. Filistiešu karapulka līķus es šodien atdošu debesu putniem un zemes radībai, lai visa zeme zina, ka Israēlam ir Dievs. Lai visi šeit sapulcētie zina, ka ne jau ar zobenu vai šķēpu Kungs glābj, jo šis ir Kunga karš, un viņš jūs nodos mūsu rokās.”
Labprāt atdotu klavieres Rīga un (saprāta robežās) apmaksātu arī piegādi. Klavierēm uz korpusa daži kosmētiski bojājumi, bet tās ir spēlēšanas kārtībā.
Šonedēļ pēc apmēram desmit mēnešu pārtraukuma atsāku samērīgos daudzumos dzert kafiju. Man ir sajūta, ka tas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu. Līdz ar to man tagad ir skaidrs pielietojums sudraba biķerim.
Pusmaratonu noskrēju ļoti labi, pati ļoti lepna. Labākais pusmaratona laiks - 1:46; biju plānojusi skriet 1:50, bet izrēķināju rezervīti, ja nu beigās kaut kas nolūzt (nenolūza, ļoti gludi gāja) un jutos labi, kājas pašas skrēja, mūzika gan kaut kā šoreiz negāja, bet arī tā baigi nevajadzēja. Skrienot apēdu 2 decathlon želejas (tās ir mazākas nekā parastās) un viss bija čiki.
Bērni noskrēja 6km (abi lielie piekrita nākamgad uz 10km) - E un M “lēnām un mierīgi” izvērtās uz zem 30min. Ļoti lepojos un, pats galvenais, viņiem arī pašiem prieks, skries atkal. N mazliet lēnāk, viņai kaut kā vispār grūti skrienas, bet 38 min tādam nesenam 9gadniekam arī nav slikti.
Piecpadsmitais maijs liek pamatu jaunai nākotnei, par kuras iespējamību daudzi šaubījās, bet kuras nepieciešamību visi atzina.
Man patīk šis trauks, tomēr problēma ir tā, ka tas ir nedaudz par mazu, lai no tā dzertu tēju. Iespējams, nāksies atsākt lietot alkoholu pēc desmit gadu pārtraukuma. Vai arī jāatrod lielāka sudraba glāze.
https://antikvariats.lv/lv/sudrabs/sudr
Es pēkšņi visu sapratu. Tas notika vakar, kad es ar velosipēdu braucu pa Elizabetes ielu. Domāju, ka vienmēr atcerēšos to brīdi.