|
[24 Feb 2005|12:51am] |
Mati un jaunā jaka vēljoprojām slapji no uzvarētāju - Līgas, un, cik sapratu, arī Mārtiņa - uz skatītājiem izšautā šampanieša, un šajā iespaidā pāris rindiņas iemest gribēju :]
Bij dīvains pasākums viss kopumā, jo, pirmkārt, bij krietni mazāk cilvēku, nekā ir pierasts, un ne tikai skatītāju (kurus, iespējams, nobiedējis aukstais laiks ārā, bet var būt arī ka tomēr nostrādājis tas «joks» ar paaugstināto cenu) bet arī aktieru! Pie tam viņu nevis nebija, bet viņi vienkārši nepiedalījās izrādē. Manīts bij Mārcis, Oskars, Paula un arī Sandra... Kas i ko, brīvdiena, vai? :D
Šodien, manuprāt, krietni izcēlās Mārtiņš, un bij Ok, tikai viņš ir pasācis itin bieži «pāršaut pār strīpu» ar tiem perversajiem jociņiem, tā teikt - garšīgais humors ik pa brītiņam atgādināja nelabu, sažļembātu kožļeni.
Ok, pāris momentiņi, kas palikuši atmiņā un kaut kādā sakarā pierakstījušies mazajā, zaļajā burtnīciņā:
«...Sēņu 2. vidusskola...» - by Toms etīdē «Kur ir sēnīte»
«Kāpostu biezpiens» - by Mārtiņš
«Ja es aizbraukšu mājās uz savu pilsētu un būšu zaudējis, bāc, tādi sūdi būs...» - by Mārtiņš konkursā par egles meklēšanu
«Vai tad šis nav Maksimālais Sacepums...?!» - by Mārtiņš etīdē par kāzu mielasta gatavošanu
(Bij runa par karu, konkrēti - Eiropas iekarošanu) Līga: «Napoleons to darīja, Hitlers to darīja, un viņiem nav sanācis...!
Kozmens: «Jo viņi nebija latvieši!!!» ;DD
Vilcēns (pie tā paša): «Ar ko mūsu karavīri - ar stopiem brauks?!»
«...šņabovičš un zakušments...» - by Toms
«Atkal vārds no ieroču arsenāla...» - by Līga
«Bankrots, furfļukt un āmen!» - by Līga
Bij laba «romantiskā tikšanās pie jūras», arī «dzejolis» par tām sēnītēm bij izdevies, «kāzu mielasta gatavošana» bij visai atraktīva, un, manuprāt, pavisam neslikta bij Reiņa debija ziņu raidījuma vadītāja krēslā pašā sākumā :] Man tīri labi patika. Arī Kozmens «Amerikas pārstāvja» lomā bij baigi labais - nu, Kozmens ir Kozmens! :D
Jā, nu karoč, kopumā - nebij slikti ;D
|
|
|
[24 Feb 2005|10:39am] |
|
Vakar bija draņķīga diena. Biju sliktā noskaņojumā, kuru pat "Hamlets" nespēja labot, tāpēc pēc izrādes pirmās daļas vienkārši uzvilku jaciņu un aizbridu Vecrīgas ielās. Tomēr tam bija arī sava labā puse, jo smiekli daudz nenāca, varēju vērot izrādes daļu objektīvi, no improvizācijas viedokļa. Un zināt, es teiktu, ka tomēr kaut kas ir jādara ar publiku. Jo vērtējumi etīžu beigās šobrīd patiešām visvairāk ir atkarīgi no lētiem jociņiem, nevis tēla improvizācijas. Domāju, ka vairākas labas iniciatīvas netika pieņemtas, kaut - bija. No Vilcēna, teiksim, un jo īpaši no Reiņa. Jā, varbūt humors tur nav baisi iespaidīgais, taču Reiņa tēlojums ir lielisks, nepamatoti zemu novērtēts. Neklausieties kādreiz tajās runās tik daudz, pavērojiet Reiņa izturēšanos, mīmiku tajos brīžos, kad runā citi. Tā ir improvizācija. Un šis tomēr ir improvizācijas teātris, nevis kumēdiņu balagāns.
|
|