| 4:24p |
Pieņemsim puisietis nokrāpjās tā pamatīgi (aha es ar to domāju kārtiigs kniebiena vakars)
Tad atnākot mājās viņš atjēdzas, ka viņam tak ir otra puse un viņš prasa piedošanu.
Tajā starpā iespraucot es nožēloju un tādas figņas.
Bet ja tā reāli padomā kā var nožēlot to mirkli kad tev ir tik labi? |