Šonakt noskatījos divas NBA spēles, Phoenix Suns - LA Clippers, LA Lakers (bez Kobes) - Golden State Warriors (ar Biedriņu)
Galvenais, ar ko atšķiras NBA-2006 no Eiropas basketa.
1. Spēlētāji aizvien vēl močī strītbolu visu pirmo puslaiku, trešajā sāk nopietni spēlēt (lai noskaidrotu, kurš šoreiz uzvarēs) un ceturtajā - pēc situācijas. Ja punktu starpība pirms pēdējās ceturtdaļas ir ap desmit punktiem, tad atkal visi spēlē strītbolu.
2. Spēlētāji vienmēr spēlē basketbolu vēl pusminūti pēc tiesneša svilpes. Par to, ka ir kaut kas nosvilpts, viņi uzzina no spēlētājiem uz rezervistu soliņa un ne vienmēr šai informācijai tic.
3. Spēlētāji nekad un nekādos apstākļos neapstrīd tiesneša lēmumus. Tas gan ir baigi interesanti. Lūk, pie mīnus pieci bezmaz pašā mača lūzuma punktā Biedriņš uzliek pilnīgi tīru blokšotu (atkārtojumā varēja redzēt, šeit tīra tiesnešu kļūda, kas iespējams arī izšķīra mača likteni, lai arī Leikeri noteikti vairāk centās kapāt), viņu nosvilpa, un čuvaks neko - drūmi pamāja ar galvu un aizgāja stāvēt uz rebaundu pie soda metieniem. Piemēram, Eiropā grieķu komandas spēlētājs šādā situācijā nestos uz ģerbtuvēm pēc dežūrējošā automāta.
4. Nu, ātrumi, salīdzinot ar Eiropu, tomēr ir pilnīgi dažādi. Uzbrukumam normāls atvēlētais laiks ir bezmaz kādas 10 sekundes. Saspēles vadītājs ar bumbu NBA ir vispār salīdzinoši maz, ja vien viņš nav izdomājis spēlēt viens uz vienu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |