futbol_hokej

martcore @ 8:51pm: mums te pašvaldība ceļ haju par lāceni:

Ja sastopat lāci
Rīgas pašvaldība aicina ievērot šādus drošības ieteikumus:

netuvojieties lācim un nemēģiniet to fotografēt vai filmēt no tuvas distances;

nebarojiet dzīvnieku un nemēģiniet to aizbiedēt;

ja lācis atrodas tuvumā, saglabājiet mieru un lēnām atkāpieties, neskrienot;

neļaujiet bērniem tuvoties dzīvniekam;

turiet suņus pavadā – brīvi skraidošs suns var provocēt lāci;

ja atrodaties automašīnā, neizkāpiet no tās un ļaujiet dzīvniekam netraucēti doties prom;

ja iespējams, brīdiniet citus cilvēkus, kas atrodas apkārtnē;

būtiski neatstāt brīvi pieejamās vietās ēdiena atliekas, atvērtus atkritumu konteinerus u.c., kas var pievilināt lāčus vai citus dzīvniekus.

--------------------------------------

imantā stirnas brīvi staigā
nesen viena stirnu mamma ar bērnu man nostājās blakus autobusa pieturā
reāli padomāju, ka viņas moš uz babītes mežiem grib aizbraukt

a no kurienes lācis - mistika
nekad te nav bijuši

slepkava @ 7:22pm: Nez, šis stāsts bez lielas bravūras, tāds savādāks. Nu jau kā gadus 15 neesmu iekūlies situācijās, kad būtu kāds pielietojis fizisku spēku pret mani vai es pret kādu, kur iepriekš tas nebūtu norunāts.

Svētdien futbola spēles priekšvakarā 17os vakarā, lai visi saprastu, ka ir ļoti gaišs, devos nopirkt dažus alus, lai finālspēle būtu baudāmāka un acu priekšā notika ļoti savdabīgs incidents. Man pie mājas apļveida krustojumā, tuvāk izejai stāv pelēks BMW automobīlis, aiz viņa auto marku neievēroju, iespējams Toyota vai Skoda ar taksista uzlīmēm. Pēkšņi no tā takša auto izlec kungs gados, skaļi aurēdams dodās BMW virzienā un rauj otras mašīnas durvis vaļā - šajā brīdī es domāju, ka incidents beigsies, ka abi viens otram paraustīs drēbes un tad jau izkliegušies dosies tālāk. No BMW izkāpa spēcīgas miesas būves čalis un atbildēja uz durvju raušanu ar ļoti labi nostādītu sitienu, kas apmaldījušos kungu nolika uz asfalta vienā sitienā. Kungs piezemējās ar pakausi uz asfalta un neizrādīja vairs dzīvības pazīmes.

Šajā brīdī man radās jautājums, kā es šeit iepinos!? Nenormālas bailes, ko darīt, bet es vienkārši turpināju doties veikala virzienā..

rasbainieks @ 11:58pm:

paartraukums @ 5:20pm: Neko nezināju...
No vienas puses vajadzētu būt gandarītam, ka arī mūsdienās pastāv grāmatu klubi un cilvēki lasa ne tikai sociālo tīklu sēnalas, bet arī labā valodā sarakstītas biezas aizgājušo laiku grāmatas. No otras puses, neizpratni rada lielīšanās ar savu nezināšanu. Par šo netikumu jau biju rakstījis pirms vairākiem gadiem. Vai tiešām labais tonis būtu izlikšanās par muļķi? Atklāti sakot, interneta grāmatu apskatus negribas turpināt lasīt tieši šī iemesla dēļ. Atbaida frāze: "Neko iepriekš par šo darbu nezināju." Un, nē, ne jau jaunieši vai pat trīsdesmigadnieki tā raksta. Ieteikt vai neieteikt lasīt, tas ir, manuprāt, lieki. Grāmatu cienītaji klasiku pārzina pat tad, ja nav lasījuši Viktora Igo romānu "Cilvēks, kas smejas". Grūti noticēt, ka raksta autore neko nav zinājusi par šo romānu. Pieļauju iespēju, ka viņa pieder paaudzei, kam 2015. gads un Nacionālajā teātrī no jauna uzvestais Imanta Kalniņa mūzikls pēc Viktora Igo romāna"Cilvēks, kas smejas", ir pārāk sena pagātne. Varu piebilst, ka mūziku ir aranžējis jaunākai paaudzei pazīstamais Jānis Aišpurs un lomās uz skatuves darbojusies Agnese Budovska, Maija Doveika. Vai tiešām ne reizi nav dzirdēta "Menueta" dziedātā Gvimplēna dziesma? Tomēr, ja kaut ko raksta, īpaši kā literatūras eksperts, kritiķis, modernāk - blogeris, nāktos vispirms pameklēt tīmeklī faktus. It sevišķi šajā laikmetā, kur visu pasaka mākslīgais draugs no Silīcija ielejas, un var arī uzrakstīt, ja pats to neprot. Kaitina šī paviršība pret valodu, stilu un arī faktiem.