laboratorija

Gļotainais pelējums, braķec po razumu?!

Zinātnieki ir atklājuši, ka vienšūnas organisms (gļotainais pelējums Physarum polycephalum) spēj atrast īsāko ceļu cauri labirintam. Tas nozīmē, ka pat primitīvākie augu, dzīvnieku un sēņu valsts pārstāvji nav nemaz tik primitīvi, kā mums varbūt līdz šim ir šķitis. Vienšūnas amēbveidīgais organisms veiksmīgi atrada īsāko pareizo ceļu līdz barībai 30 kvadrātcentimetru lielā labirintā. Zinātnieki uzskata, ka gļotainais pelējums izrāda primitīvas inteliģences pazīmes. Eksperiments tika veikts Tošijuki Nakagaki (Toshiyuki Nakagaki) vadībā Nagojas Biomimētiskās Kontroles Pētniecības Centrā Japānā. Physarum polycephalum kultūra tika ievietota par labirintu pārveidotā agara barotnē, kurā pavisam bija iespējami četri dažādi ceļi. Vai Jūs domājat, ka pelējums sāka haotiski augt, aizņemot visu tam pieejamo dzīves telpu? Ne gluži. Kad labirinta pretējos galos tika novietota papildus barība, šī pārsteidzošā dzīvības forma izstiepās starp tiem, izvēloties īsāko iespējamo ceļu (skat. attēlu). Publikācijā žurnālā Nature zinātnieki raksta, ka šādi mainot savu formu par labu efektivitātei, gļotainais pelējums palielina savas izdzīvošanas iespējas. Malto auzu pārslu maltītes kārdinājums bija pietiekami liels, lai organisma caurulīšveida struktūras sāktu sarauties, tādējādi izstiepjoties garumā un virzoties barības virzienā. "Šis pārsteidzošais šūnu līmeņa aprēķins liek domāt, ka arī šūnām var piemist primitīva inteliģence", zinātnieku komanda raksta žurnālā Nature. Physarum polycephalum pārstāv vienšūnu un daudzšūnu organismu grupu, kas tiek klasificēta kā sēnes, taču šiem organismiem piemīt gan augu, gan dzīvnieku pazīmes. Tie vairojas ar sporām, bet to šūnas var pārvietoties līdzīgi amēbām un tie barojas absorbējot gatavas organiskas vielas. (pdf)

laboratorija

Uzlecošās saules zemi aizgājušajā sēņu sezonā pāršalcis neizskaidrojamu nāvju vilnis. Vainīgā visticamāk ir mirdzošā karotene, kas Japānā pazīstama ar nosaukumu Sugihiratake. Japānas Veselības, Darba un Labklājības ministrija ir brīdinājusi iedzīvotājus atturēties no šīs sēnes lietošanas uzturā. Līdz novembra sākumam astoņās Japānas prefektūrās reģistrēti vairāk nekā 50 saindēšanās gadījumi, un vairāk nekā 14 nāves, ko izraisījusi smaga smadzeņu slimība. Lai gan Eiropā mirdzošā karotene nav iecienīta (lielākajā daļā sēņu sugu noteicēju tā apzīmēta kā neēdama), Japānā to uzturā lieto jau simtiem gadu. Īpaši no šīs sēnes jāpiesargās cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem. Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir vecāka gadagājuma cilvēki. Nāves cēlonis - akūta encefalopātija. Pilnīga skaidrība vēljoprojām nav gūta. Neviens no cietušaijem nav izrādījis tipiskās saindēšanās ar sēnēm pazīmes. Nav arī atrasti pierādījumi, ka saindēšanos būtu izraisījis kāds sēnes parazīts (pelējums u.tml.) vai, ka par iemeslu būtu kalpojušas kādas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās ķimikālijas, kas uzkrājušās sēnēs. Daži eksperti uzskata, ka pagājušās vasaras karstie un mitrie laika apstākļi mirdzošajās karotenēs varētu būt izraisījuši ķīmiskas izmaiņas. Esiet piesardzīgi!

laboratorija

Jauna sēņu suga ļauj cerīgāk lūkoties tropisko lietusmežu nākotnē.

Iespējams, ka pētnieku grupa no Liverpūles Džona Mūrsa Universitātes (Liverpool John Moores University) ir atradusi veidu, kā glābt mūsu planētas lietusmežus no bojāejas. Glābiņš varētu slēpties mazā apaļā sēnītē, kas smaržo pēc anīsa sēklām. Tā atklāta Taizemes lietusmežos un raksturīgā aromāta dēļ nosaukta par Astraeus oderatus, kas latviski varētu skanēt "smaržīgā zvaigznene". Taksonomiski šī sēne pieder sēņu valsts bazīdijsēņu nodalījuma gasteromicēšu klasei, tā ir apaļa un tai nav redzama kātiņa. Īpašu šo sēni padara īpašība, ka veidojot mikorizu ar noteiktiem kokiem, tā paātrina to augšanu vidēji par 20%. Turklāt tā ir ēdama. Izpētes projekta vadītājs Antonijs Vollijs (Anthony Whalley), kurš ir arī Britu Mikoloģijas Biedrības fondu glabātājs, skaidro, kā šis atklājums varētu palīdzēt atjaunot tropiskos lietusmežus: "Kad mežs tiek izcirsts, augsne zaudē barības vielas un jaunie stādiņi vienkārši nespēj augt. Dr. Cherochai Phosri šo sēni atrada augam cieši līdzās augu saknēm, ar kurām tā veido simbiotiskas attiecības, apgādājot augu ar ļoti svarīgām barības vielām, kas nepieciešamas tā attīstībai. Laboratorijā mēs veicām eksperimentus ar eikaliptu un priežu stādiem, un rezultāti bija fantastiski - koku augšanas ātrums palielinājās vidēji par 20%. Tagad mēs šīs sēnes spējas brīvā dabā pārbaudīsim Taizemē, kur klimats ir piemērots lielākiem tropu kokiem. Ja rezultāti būs tikpat pozitīvi, tad šis ir ārkārtīgi nozīmīgs atklājums. Astraeus oderatus varētu palīdzēt ne tikai Taizemes, bet visas Dienvidāzijas, visas Centrālamerikas, visas mūsu planētas tropisko lietusmežu atjaunošanā. Sabiedrība reti atceras, ka tādas sēnes vispār pastāv," tā profesors Vollijs, "Taču tās ir būtisks planētas ekosistēmas balsts, bez kā meži un it īpaši lietusmeži nemaz nevarētu pastāvēt. Daudzām sēnēm piemīt arī medicīniskas īpašības, piemēram, Austrumos tradicionāli pārtikā izmantotajām šītake sēnēm (Lentinula edodes) piemīt imūnsistēmu tonizējošas īpašības. Ne velti mūsdienās tās ir tik plaši izplatītas arī rietumu pasaulē. Tieši sēņu valstī Liverpūles Džona Mūrsa Universitātes studenti meklē arī zāles pret tādām slimībām kā vēzis un AIDS. Pirms pāris gadiem Atlantijas īves koka skujās pētnieki atklāja taksolu - vielu, kam piemīt spēcīgas pretvēža īpašības. Īpaši labi rezultāti tika uzrādīti cīņā ar krūts vēzi. Kā vēlāk izrādījās, šo vielu izdala kokā augošas sēnes, kuras tagad ir pazīstamas kā toxomyces. Mēs patiešām vēlamies palīdzēt cilvēcei cīņā pret ļaunākajām slimībām, tādēļ turpinām nepārtraukti strādāt, lai meklētu un atrastu jaunas zāles. Jau esam atraduši līdzekli pret malāriju, kas pašlaik tiek testēts Taizemē."