fungi [laboratorija]

Pašlaik pa vidu visam citam klausos arī Mazateku cilts indiāņu sēņu ceremonijas ierakstu (1957). Ja arī Tev ir interese, droši klikšķini uz attēla. Dziedošā sieviete ir slavenā Mazateku dziedniece Maria Sabina, ko slavenais etnomikologs R. Gordons Vasons sastapa savā 1955. gada Meksikas ekspedīcijā. Kad divus gadus vēlāk žurnālā "Life Magazine" tika publicētas ekspedīcijas piezīmes, privātās dzīves aizsardzības nolūkos Maria Sabina tika pārdēvēta par Evu Mendezu. Taču, neskatoties uz veiktajiem drošības pasākumiem, drīz vien Marijas Sabinas dzimtajā ciemā sāka parādīties aizdomīgi daudz Dievu, garīgumu un sēnes meklējoši garmataini jaunieši... :) Sieviņa nomira 1985. gadā 91 gada vecumā.

fungi [laboratorija]

Salīdzinoši nesen Latvijas grāmatnīcās parādījās Dorling Kindersley Handbooks sērijas ietvaros izdotais sēņu sugu noteicējs, kas tā arī saucas - Sēnes. Pats šo grāmatu iegādājos Jāņa Rozes grāmatnīcā, un tā man izmaksāja Ls 8.15. Jāatzīst, ka šis ir labākais sēņu sugu noteicējs, kāds līdz šim izdots latviešu valodā. Rokasgrāmata satur informāciju par vairāk nekā 500 dažādām sēņu sugām (tiesa, daudzas no tām Latvijā nemaz neaug), un to apraksti papildināti ar aptuveni 2300 krāsainām fotogrāfijām un zīmējumiem. Grāmata rakstīta pareizā un sēņumīļiem patīkamā valodā - kā nekā grāmatu tulkojusi Latvijas Mikologu biedrības priekšsēdētāja Diāna Meiere.

fungi [laboratorija]

Fig. 1

Fig. 2

fungi [laboratorija]

Durvis apmeklētājiem tas vēra pagājušā gada 13. novembrī. Muzejs ierīkots kādā trīspadsmitā gadsimta pilī, kas atrodas nelielā Toskānas ciematā San Giovanni d'Asso. Baltās trifeles, ko romieši savā laikā izmantojuši dzimumpotences uzlabošanai, mūsdienās pazīstamas ne tikai kā ļoti augstu vērtēta ēdmaņa, bet arī kā dārgākās sēnes pasaulē. Nesen kādā labdarības izsolē Romā viena šāda trifele, kuras masa nedaudz pārsniedza kilogramu, pārdota par 31,600 eirām. Sēni nopircis kāds itāļu-amerikāņu restorānu tīkla īpašnieks Makss Džiambelli (Max Giambelli). Lai gan šī ir lielākā jebkad samaksātā summa par trifeli, pati sēne, kura par to tika nopirkta, nebūt nebija tā iespaidīgākā. Šis tituls pienākas 1954. gadā atrastajai 2.52 kilogramus smagajai trifelei, kura vēlāk kā dāvana tika pasniegta toreizējam ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram (Dwight Eisenhower). Trifeļu muzeja iekārtošanai pieaicināti tika trīs cilvēki - farmaceits, botāniķis un šefpavārs. "Tas nebūs vienkārši muzejs, tas būs izaicinājums cilvēka maņām", dienu pirms muzeja atvēršanas apgalvoja ciemata grāmatvedis Enco Frančini (Enzo Francini). Muzeja ekspozīcija, kas papildināta ar videomateriāliem un dažādām interaktīvām programmām, apmeklētājus iepazīstina ar pašu izslavēto sēni, tās vēsturi, kā arī ar tās vākšanas metodēm. Visvairāk muzeja veidotāji lepojas ar smaržu izstādi, kurā iespējams nobaudīt dažādu trifeļu veidu aromātus. "Ir iemesls, kāpēc trifelēm tiek piedēvētas afrodiziaka īpašības", teica Frančini kungs, "Lai gan gluži Viagra tās nav, mūsu veiktie ķīmiskie testi ir parādījuši, ka to aromātam piemīt nomierinošs efekts, kas cilvēku noskaņo uz mīlēšanas nots." Īpaši trifeļu meklēšanai dresēti suņi, kas tiek uzskatīti par vērtīgākiem palīgiem trifeļu medībās nekā cūkas, kas savu atradumu lielākoties uzreiz notiesā, Itālijā var maksāt tūkstošiem eiru. "Trifeles Itālijā nav tikai pārtikas produkts, tās ir daļa no mūsu kultūras," savu stāstāmo pabeidz Frančini.

fungi [laboratorija]

Čehu mikologs Jans Borovička (Jan Borovička) atklājis un aprakstījis vēl vienu halucinogēnus alkaloīdus saturošu sēņu sugu - Psilocybe moravica (skat. att.). Kopš atklāšanas, šīs sugas pārstāves Čehijā uzietas piecās dažādās vietās, kas atrodas 270 līdz 700 metrus virs jūras līmeņa. Sēne aug rudens un ziemas mēnešos grupās uz koksnes atliekām lapu un jauktu koku mežos, kā arī starp dažādiem nātru un rožu dzimtas augiem. Tai raksturīgs pikanti salds aromāts un rūgtena garša. Jāpiebilst, ka šī nav pirmā Jana Borovičkas atklātā psihoaktīvā sēņu suga - pāris gadus atpakaļ viņš Čehijas mežos atrada, aprakstīja un vārdu deva vēl vienai "maģiskajai" sēnei - Psilocybe arcana. Šajā kontekstā jāpiemin pazīstamā etnomikologa Gastona Guzmana (Gastón Guzman) salīdzinoši nesen Spānijā atrastā un aprakstītā Psilocybe gallaeciae, kas arī tiek uzskatīta par līdz šim nezināmu sugu.

fungi [laboratorija]

Jauna sēņu suga ļauj cerīgāk lūkoties tropisko lietusmežu nākotnē.

Iespējams, ka pētnieku grupa no Liverpūles Džona Mūrsa Universitātes (Liverpool John Moores University) ir atradusi veidu, kā glābt mūsu planētas lietusmežus no bojāejas. Glābiņš varētu slēpties mazā apaļā sēnītē, kas smaržo pēc anīsa sēklām. Tā atklāta Taizemes lietusmežos un raksturīgā aromāta dēļ nosaukta par Astraeus oderatus, kas latviski varētu skanēt "smaržīgā zvaigznene". Taksonomiski šī sēne pieder sēņu valsts bazīdijsēņu nodalījuma gasteromicēšu klasei, tā ir apaļa un tai nav redzama kātiņa. Īpašu šo sēni padara īpašība, ka veidojot mikorizu ar noteiktiem kokiem, tā paātrina to augšanu vidēji par 20%. Turklāt tā ir ēdama. Izpētes projekta vadītājs Antonijs Vollijs (Anthony Whalley), kurš ir arī Britu Mikoloģijas Biedrības fondu glabātājs, skaidro, kā šis atklājums varētu palīdzēt atjaunot tropiskos lietusmežus: "Kad mežs tiek izcirsts, augsne zaudē barības vielas un jaunie stādiņi vienkārši nespēj augt. Dr. Cherochai Phosri šo sēni atrada augam cieši līdzās augu saknēm, ar kurām tā veido simbiotiskas attiecības, apgādājot augu ar ļoti svarīgām barības vielām, kas nepieciešamas tā attīstībai. Laboratorijā mēs veicām eksperimentus ar eikaliptu un priežu stādiem, un rezultāti bija fantastiski - koku augšanas ātrums palielinājās vidēji par 20%. Tagad mēs šīs sēnes spējas brīvā dabā pārbaudīsim Taizemē, kur klimats ir piemērots lielākiem tropu kokiem. Ja rezultāti būs tikpat pozitīvi, tad šis ir ārkārtīgi nozīmīgs atklājums. Astraeus oderatus varētu palīdzēt ne tikai Taizemes, bet visas Dienvidāzijas, visas Centrālamerikas, visas mūsu planētas tropisko lietusmežu atjaunošanā. Sabiedrība reti atceras, ka tādas sēnes vispār pastāv," tā profesors Vollijs, "Taču tās ir būtisks planētas ekosistēmas balsts, bez kā meži un it īpaši lietusmeži nemaz nevarētu pastāvēt. Daudzām sēnēm piemīt arī medicīniskas īpašības, piemēram, Austrumos tradicionāli pārtikā izmantotajām šītake sēnēm (Lentinula edodes) piemīt imūnsistēmu tonizējošas īpašības. Ne velti mūsdienās tās ir tik plaši izplatītas arī rietumu pasaulē. Tieši sēņu valstī Liverpūles Džona Mūrsa Universitātes studenti meklē arī zāles pret tādām slimībām kā vēzis un AIDS. Pirms pāris gadiem Atlantijas īves koka skujās pētnieki atklāja taksolu - vielu, kam piemīt spēcīgas pretvēža īpašības. Īpaši labi rezultāti tika uzrādīti cīņā ar krūts vēzi. Kā vēlāk izrādījās, šo vielu izdala kokā augošas sēnes, kuras tagad ir pazīstamas kā toxomyces. Mēs patiešām vēlamies palīdzēt cilvēcei cīņā pret ļaunākajām slimībām, tādēļ turpinām nepārtraukti strādāt, lai meklētu un atrastu jaunas zāles. Jau esam atraduši līdzekli pret malāriju, kas pašlaik tiek testēts Taizemē."

fungi [laboratorija]

Uzlecošās saules zemi aizgājušajā sēņu sezonā pāršalcis neizskaidrojamu nāvju vilnis. Vainīgā visticamāk ir mirdzošā karotene, kas Japānā pazīstama ar nosaukumu Sugihiratake. Japānas Veselības, Darba un Labklājības ministrija ir brīdinājusi iedzīvotājus atturēties no šīs sēnes lietošanas uzturā. Līdz novembra sākumam astoņās Japānas prefektūrās reģistrēti vairāk nekā 50 saindēšanās gadījumi, un vairāk nekā 14 nāves, ko izraisījusi smaga smadzeņu slimība. Lai gan Eiropā mirdzošā karotene nav iecienīta (lielākajā daļā sēņu sugu noteicēju tā apzīmēta kā neēdama), Japānā to uzturā lieto jau simtiem gadu. Īpaši no šīs sēnes jāpiesargās cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem. Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir vecāka gadagājuma cilvēki. Nāves cēlonis - akūta encefalopātija. Pilnīga skaidrība vēljoprojām nav gūta. Neviens no cietušaijem nav izrādījis tipiskās saindēšanās ar sēnēm pazīmes. Nav arī atrasti pierādījumi, ka saindēšanos būtu izraisījis kāds sēnes parazīts (pelējums u.tml.) vai, ka par iemeslu būtu kalpojušas kādas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās ķimikālijas, kas uzkrājušās sēnēs. Daži eksperti uzskata, ka pagājušās vasaras karstie un mitrie laika apstākļi mirdzošajās karotenēs varētu būt izraisījuši ķīmiskas izmaiņas. Esiet piesardzīgi!

fungi [laboratorija]

Gļotainais pelējums, braķec po razumu?!

Zinātnieki ir atklājuši, ka vienšūnas organisms (gļotainais pelējums Physarum polycephalum) spēj atrast īsāko ceļu cauri labirintam. Tas nozīmē, ka pat primitīvākie augu, dzīvnieku un sēņu valsts pārstāvji nav nemaz tik primitīvi, kā mums varbūt līdz šim ir šķitis. Vienšūnas amēbveidīgais organisms veiksmīgi atrada īsāko pareizo ceļu līdz barībai 30 kvadrātcentimetru lielā labirintā. Zinātnieki uzskata, ka gļotainais pelējums izrāda primitīvas inteliģences pazīmes. Eksperiments tika veikts Tošijuki Nakagaki (Toshiyuki Nakagaki) vadībā Nagojas Biomimētiskās Kontroles Pētniecības Centrā Japānā. Physarum polycephalum kultūra tika ievietota par labirintu pārveidotā agara barotnē, kurā pavisam bija iespējami četri dažādi ceļi. Vai Jūs domājat, ka pelējums sāka haotiski augt, aizņemot visu tam pieejamo dzīves telpu? Ne gluži. Kad labirinta pretējos galos tika novietota papildus barība, šī pārsteidzošā dzīvības forma izstiepās starp tiem, izvēloties īsāko iespējamo ceļu (skat. attēlu). Publikācijā žurnālā Nature zinātnieki raksta, ka šādi mainot savu formu par labu efektivitātei, gļotainais pelējums palielina savas izdzīvošanas iespējas. Malto auzu pārslu maltītes kārdinājums bija pietiekami liels, lai organisma caurulīšveida struktūras sāktu sarauties, tādējādi izstiepjoties garumā un virzoties barības virzienā. "Šis pārsteidzošais šūnu līmeņa aprēķins liek domāt, ka arī šūnām var piemist primitīva inteliģence", zinātnieku komanda raksta žurnālā Nature. Physarum polycephalum pārstāv vienšūnu un daudzšūnu organismu grupu, kas tiek klasificēta kā sēnes, taču šiem organismiem piemīt gan augu, gan dzīvnieku pazīmes. Tie vairojas ar sporām, bet to šūnas var pārvietoties līdzīgi amēbām un tie barojas absorbējot gatavas organiskas vielas. (pdf)

fungi [laboratorija]

Šveicē uziets Eiropas lielākais dzīvais organisms - tumšā celmene (Armillaria ostoyae).

Pagājušā gada otrajā pusē Šveices zinātnieki ziņoja, ka uzgājuši Eiropā lielāko līdz šim zināmo sēni, kuras micēlija masa aizņem platību, kas līdzvērtīga aptuveni 100 futbola laukumiem. Milzīgais organisms atrodas dabas parkā Šveices dienvidaustrumu daļā netālu no Ofenpassas (Ofenpass) Graubundenes (Graubunden) kantonā. Sēņotne pazemē izpletusies apmēram 35 hektāru platībā un tās vecums tiek lēsts ap tūkstoš gadiem. Tumšā celmene ir pārtikā izmantojama sēne, taču diemžēl tā kaitē kokiem. "Lielākā daļa šī milzu organisma plešas pazemē, un pēc izskata atgādina kurpju auklas", apgalvo Šveices Federālā Meža, Sniega un Lauku Izpētes institūta pārstāvji. Lai arī cilvēkam šīs sēnes nav kaitīgas, to micēlijs strauji kolonizē kokus un to saknes, ātri tos nobeidzot. Šis ir pirmais šādu apjomu sēņotnes formējums, kas uziets Eiropā. Jāpiebilst, ka Amerikas Savienotajās Valstīs tādi apzināti jau vairāki - Oregonas štata austrumos tumšās celmenes micēlijs apmēram 2400 gadu laikā pazemē ir izpleties gandrīz 900 hektāru platībā. Micēlija kopējā masa nav noteikta, bet tā aizņemtā teritorija (no putna lidojuma tās siluets esot līdzīgs sēnei) pielīdzināma 1670 futbola laukumiem. Vēl viena gigantiska micēlija struktūra atklāta arī Vašingtonas štatā netālu no Adamsa kalna, tās platība gan ir nedaudz mazāka - 600 ha. Jā, tieši tā, lielākie dzīvie organismi uz mūsu planētas ir sēnes.