skatuves galā,
klauni cieši dejo,
viens otram līdz,
tie smaida,
tie rēc,
tie cieš,
tiem sāp,
bet tie tikai klauni,
tie pasmaida un tu smaidi līdz,
tie palēkā,
tie pietēlo,
tie nevar aizmirst it neko,
kā cigaretes dūms,
tik ilgs tiem prieks,
kā putni debesīs,
tie vēlētos būt,
tur debesīs nav jātēlo,
tur mākoņos nav naida,
tur visapkārt nav briesmu,
tur sapņi viņus gaida,
bet tie tikai klauni,
mūžam priecīgie un laimīgie,
lūpas tiem smaida, bet acis asarās mirkst,
tie ievelk tevi dejā,
un tu dejo līdz,
jo tie tikai klauni,
neviens viņus izzūdam nemanīs....