Es skumšu par dienām tām,
Kad ar mani runāja dzejā.
Un skumšu par šādām,
Kad metīs vārdus viens otram sejā.

Vai tiešām ikkatram ir dvēsele caura?
Vai tomēr caurausta bieza mūra?
Nevar būt, ka cibiņa sirds ir tik šaura
Ticu, ka vārdu katram ir vesela jūra!

osama, ak saki man,
Vai tiešām netici vairs Tu nekam?
Kur paliek tas skaistums, kas augšup ceļas?
Vai viss svētais kļuvis ir tik jēls?