|
apsveicu! tā kā mums podmācības laiks laimīgi iekrita vasarā, tad MP pamperus vairs nevilkām no pusotra gada, un vienīgais, ko darījām, lai neiečurinātos gultā - pirms pusdienu/nakts miega pačurināju un pirms nakts miega vismaz 2h nedevu dzert. Ja čura gultā tomēr gadījās, tad tikai no rīta, ja pārāk ilgi aizgulējās,- bet pašam ļoti nepatika, leca ārā no gultas, sašutumā bļaudams, un tad skaidrojām, ka tāpēc svarīgi pirms miedziņa pačurāt un tāpat no rīta - pirmā svarīgā lieta - pačurāt podā. Visādam gadījumam zem palaga bija arī tas bēbju mitrumpaladziņš vai plēve. Ārā arī čurināju krūmiņos uz nebēdu, ne jau visu acu priekšā, tāpēc nebija, no kā kautrēties, stāvus vai tupus. Jums tur tak ir kāds krūms vai zāles kumkšķis?:)Tā slapjā gulta būs vien Tev jāpārdzīvo, klāj tos paladziņus un skaidro puisim, ka svarīgi biežāk iet uz poda un arī ziņot, ka gribas čurāt. Ir dzirdēts, ka dažas mammas likušas sīkiem biksītēs marles, kas daļēji čuras aiztur, tai pat laikā radot diskomfortu un stimulu iet uz poda. Maksis kaut kā ziņo par savu vajadzību? Mans sauc "kaka būs!" (tas nozīmē arī čuru). Ā, un tautas medicīna iesaka uz nakti iedot ozolmizu tēju, tik nezinu, cik tas labi vai pareizi.
|