Kā parasti šorīt ielavījos juniora istabiņā un sāku jamo nepamodinot ģērbt. Parasti viņš ģērbšanas procesā arī pamostas, jo velkot nost pidžas kreklu viņam kut. Tā arī tas proces paiet paklusām ķiķinoties. Šorīt nekāda ķiķināšanās nenotika. Bērns, jau kopš brīža, kad apsēdos uz gultas malas, mani saukāja par tīģerpakaļu viltīgi smīnēdams kā Mona Liza. |
Da nē itkā...
Nebiju iedomājies par šādu lietu, jo man ir svītrains pirts dvielis al līpklipšiem, kurā staigāju no rītiem. Tam gan strīpas ir tumši zilas ar tumši zaļām, bet nu var jau arī par tīģerdvieli saukāt.