Ne tu mani zini, ne tu vari mani vērtēt.
Es arī te ne uz ko netaisos pretendēt. Tipa man iespringt lai kaut kādi anonīmie mani atzinīgi novērtētu?
Nahujam man tas ir vajadzīgs?
Ja es nāku te, mani interesē sausa enciklopēdiska informācija, nevis daiļliteratūra.
Mani neinteresē kā tev bija uz sēnēm vai papīra un kādā krāsā bija visuals, tāpat kā man neinteresē vai tavu mammu sauc Inga un vai viņai ir pūdelis un vai tev garšo banāni. Par to var uzrakstīt 10 sējumum beigu galā rezumē būs izsakāms vienā teikumā.
Man neinteresē torčīt uz kārdinošām idejām un kaifot par 'efektīvu emociju atspoguļojumu'.
Got it?
"Lai vai cik laba būtu vienkāršība, nevajag novienkāršot līdz pilnīgam stulbumam."
-- Nu ja es rakstu pilnīgi stulbumu, tad es atvainojos par savu stulbumu. Nevajag uz to skatīties kā uz pilnīgu stulbumu. Tad tu varbūt sāksi redzēt cik daudz spēka stāv aiz katra no šiem vārdiem. Lasi vēlreiz un lēni. Pārdomājot katru vārdu. Jo es varu atbildēt par jebkuru vārdu šajā rakstā.
Bet nemāci, ja tev neprasa. Tapēc arī es aprobežojos ar vienu teikumu: Sēnes man parādīja daudz ko. Es neuzskatu par pareizu bārstīt savus iekšējos pārdzīvojumus un atklāsmes. Un tādēļ es simplify to visu uz "Tagad neko halucigēnu vairs negribās, jo viss tāpat ir skaidrs. Man tas ir darīt yogu, tur meditēt un tantrēt."
Got it?
Tai pat laikā es netaisos skaidroties kāds ir mans knowledge.
Kaut kāda līdzīga skaudīgo huiņa man liekas bija orbā uzrakstīta: par pašpārliecinātajiem jogas cilvēkiem, kas praktizē un tapēc ir levelī.
Un vēl viena lieta: nemēģini atrast loģiku. Spēks ir patiesās pretrunās.
// Okay, piedodiet visi, kurus mani teksti ir aizvainojuši, es apsolos te neko vairs nerakstīt, jo skaidrs ka te pāris gadu laikā attīstība nav notikusi nekāda, un nav ko man te nākt ārstēt idiotus.