martin_ssh:
2006. gada jūlijs vai augusts. jau labu laiku esmu nomākts, man ir grūtības saglabāt mieru, atrodoties sabiedriskās vietās. pārvietojoties pa pilsētu, sabiedrisko transportu izmantoju reti. stāvoklis ir ieildzis un nav diez ko patīkams. pirmo reizi vēršos pie psihiatra.

man tiek parakstīts antidepresants, kas pieder pie antidepresantu klases, ko sauc par selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem - paroksetīns un antipsihotisks medikaments, ko daktere dēvē mīļvārdiņā par neiroleptiķi - flupentiksols. tolaik par medikamentiem nezināju tikpat kā neko. var teikt, ka nelietoju tos vispār - ja saslimu, iztiku ar dabiskiem līdzekļiem un stratēģiju - saaudzē sevi. jāsaka, ka tagad es zinu dabīgas alternatīvas arī šiem "medikamentiem" - piemēram, asinszāle (hypericum perforatum) un kanna (sceletium tortuosum). tās ir vairāk nekā alternatīvas. manā skatījumā - pareizākais ceļš, ko izvēlēties, ja ir jāizvēlas. ja vēl ir iespēja izvēlēties. es būtu vēlējies to uzzināt ātrāk, bet labāk vēlāk nekā nekad.
( lasīt tālāk )