terrible_lie:
Nesen saņēmu draudu vēstuli par to, ka "ja tu [..] vēlreiz mēģināsi kaut ko tādu iebarot, maigi izsakoties, nogalināšu". Sadusmojos, protams, un atbildēju, ka "pieaudzis cilvēks, pats zina, ko dara". Taču tad es aizdomājos. Jā, es neesmu atbildīgs par cita pieauguša cilvēka lēmumiem un rīcību. Taču atbildība ar to nebeidzas. Es esmu atbildīgs par to, ka es piedāvāju iespēju. Es esmu atbildīgs, jo zinu, cik ātri var iestāties atkarība. Es esmu atbildīgs par provokāciju, par ieteikumu, par piegādi. Man ir visas tiesības čakarēt savu dzīvi un savu organismu, jo es esmu pieaudzis cilvēks un pats atbildu par saviem lēmumiem. Taču man nav ne mazāko tiesību ne čakarēt, nedz arī radīt iespēju čakarēt citu dzīves un organismus.

Jā, to varētu uzskatīt par publisku atzīšanos. Un to var uzskatīt arī par ieteikumu citiem padomāt par šo tēmu.

Es to visu zināju jau iepriekš un pie šīs domas pieturējos. Pēdējo reizi aizmirsos. Bet nevajag. Mēs drīkstam pieļaut tikai savus sūdus.